Kas uz tēmu attiecas, -- par lācēnu Jančuku:
"Diena", pirms padsmit gadiem:
"Taču ar savu nebrīvi pašlaik pusotrgadīgais lācēns maksās par cilvēku vieglprātību - pagājušā gada vasarā vairākas sabiedrībā pazīstamas personas lāču mazuli, visticamāk, kontrabandas ceļā bija atvedušas no Magadanas, kurp bija devušās medībās. Lāča, vārdā Jančuks, tagadējā saimniece Gunta Cunska Dienai pastāstīja, ka dzīvnieks briežu dārzā nokļuvis pērnajā rudenī. Viņa apstiprināja, ka tas ir tas pats lācēns Jančuks, kuru uz Latviju atveda Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš, uzņēmējs, toreizējais Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirektors Arnis Luhse un bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. «Viņiem tobrīd acīmredzot emociju bija vairāk nekā prāta, » stāstīja G.Cunska, norādot, ka lāci dārzā pieņēmusi tikai aiz žēluma, jo tas esot dzīvnieks, kuru viņa vēlētos turēt vismazāk. Savukārt Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš, kurš bija viens no lāča ievedējiem pērn Latvijā, Dienai nevēlējās komentēt, kā tālāk lemt lācīša likteni. «Lai lācītis dzīvo savu dzīvi, » sacīja Z.Ziediņš. Lācīti padzen staltbrieži Dzīvnieks 500 hektāru plašajā dārzā mitinājies kopā ar mežacūkām, putniem un staltbriežiem, un kāds no tiem lācīti izbadījis ārā no aploka. Līdz šim nekādu problēmu ar dzīvnieku nav bijis, arī vietējie iedzīvotāji un pagasta pašvaldība neesot iebilduši pret tā turēšanu, turklāt lācītis bijis viens no parka apmeklētāju iemīļotākajiem dzīvniekiem, klāstīja G.Cunska. Tomēr pēc nesenās klejošanas pa apkārtējām mājām tiekot domāts, ko ar lācīti darīt, jo viņš esot sajutis, ka var staigāt, kur patīk, un neesot izslēgts, ka viņam atkārtoti varētu rasties interese apciemot tuvējās mājas. Pēc G.Cunskas vārdiem, lāci varētu vai nu iemidzināt, vai arī likt krātiņā, un pēdējā ideja liekoties vispieņemamākā. Tomēr pašlaik to nevarot darīt, jo dzīvnieks tuvāko nedēļu laikā dosies pusgadu ilgā ziemas miegā, bet krātiņš to varot izjaukt. Tāpēc domāt par lāča ievietošanu krātiņā varētu tikai nākamgad, norādīja G.Cunska. Savukārt briežu dārza pārraugs Agris Klimanovs sacīja, ka neviens Jumurdā pēdējo četru dienu laikā, kopš lācēns izbēga, tā arī neesot viņam piezvanījis vai atbraucis, lai pastāstītu par Janča gaitām, un to viņš pārsvarā uzzinot no masu medijiem un kaimiņu klačām, kā arī policijas. A.Klimanovs pauda neizpratni par tiem jumurdiešiem, kuri lācītim esot metušies virsū ar kokiem vai dakšām, un sacīja, ka «tā vietā būtu iedevuši viņam paēst», norādot, ka dzīvnieks esot pamatīgi nobijies no agresīvajiem staltbriežiem. Lāča saimnieki mierina, ka krietna suņa lielumā izaugušais dzīvnieks cilvēkus apdraud tikai tad, ja tiek kaitināts. Jančuka klejojumi biedē vietējos Tuvējo māju iedzīvotāji gan apgalvo, ka neiebilst pret kaimiņa vēlmēm turēt lāci, tomēr izbīlis, redzot lāci un viņa nodarītos nedarbus, bijis tik liels, ka tagad, jo sevišķi vakaros, izejot no mājas, ar bažām tiek uztverts katrs no tuvējā meža nākošais troksnis. Jānis Zalpēters, kura nama pagalmā lācis apgāza tukšu bišu stropu, kā arī dažas kannas un spaini, Dienai sacīja, ka pēc notikušā vairs neesot nekādas drošības. «Ikdienā uz lauka strādāju ar zirgu, un tas arī tagad baidās, it sevišķi tumsā, » klāstīja J.Zalpēters. Savukārt turpat netālu esošo Priednieku māju saimniece vēl vairākas dienas pēc notikušā nevarēja atgūties no pārdzīvotā, jo lācis ne tikai dzīvojies pa viņas mājas pagalmu, bet arī nokodis vairākus trušus. Ar asarām acīs viņa stāstīja, ka dzīvnieku no pagalma nav izdevies aizbiedēt, ne kurinot ugunskuru, ne braucot tam virsū ar automašīnu, un lācis mājas beidzot atstājis tikai pēc pāris stundām. «Mums pret lācīti nav nekādu pretenziju, bet, kā lai es zinu, kā pret viņu izturēties? Meža zvērs ir meža zvērs, » saimniece ir sašutusi. «Mums tagad ir bailes iet vakaros govis slaukt - ja nu tas dzīvnieks atkal parādās? Man pat no lieliem suņiem ir bailes, kur nu vēl no lāča!» Savukārt mājas saimnieks izteicās, ka viņu kaimiņi pēc notikušā ar bažām laižot uz skolu savus bērnus. Viņš ir vērsies policijā ar iesniegumu, norādot, ka viņam radušies materiālie zaudējumi - bojāta automašīna un nokosti truši. Tomēr A.Klimanovs uzskata, ka automašīnai esot jāveic ekspertīze, lai noskaidrotu, vai tā patiešām ir cietusi lācēna uzbrukuma dēļ, savukārt nokosto trušu vietā viņš jau nākamajā dienā esot aizvedis jaunus. Jumurdas pagasta padomē Dienai uzsvēra, ka šāds gadījums pagastā esot pirmais un līdz šim neviens pagasta iedzīvotājs nav sūdzējies, ka lācis viņus kādreiz būtu apdraudējis. Madonas rajona policijas preses pārstāve Ingrīda Makare sarunā ar Dienu neatminējās gadījumu, kad policijā būtu griezies kāds no rajona iedzīvotājiem, kurus būtu apdraudējuši savvaļas dzīvnieki. Šajā gadījumā policija esot noskaidrojusi lietas apstākļus, un I.Makare sacīja, ka «nekas briesmīgs jau nav noticis». Gan atbalsta, gan apšauba ielikšanu būrī Vides speciālistu domas par to, vai lācītim nākotnē būtu jādzīvo būrī, dalās. «Lai lācēns nestaigātu ārpus briežu dārza, Madonas reģionālās vides pārvaldes ieteikums ir tāds, ka nekavējoties dzīvniekam ir jābūvē savs krātiņš."
Te nu arī viela pārdomām, -- vai kāds kaut ko mācas no vecām/senām kļūdām? It īpaši, ja dažam vainīgajam izdevies no pelnīta soda izvairīties?, -- sis ne par Līgatni.
0
0