Mice... :) Versij... :) Par pieradinātiem Taku lopus saukt nevar. Jā, barības pienesējus atpazīst. Velgu vairāk atzīst, jo Velga "izvilkusi" ne tikai lāčus, arī alnēnu utt., tādēļ nāk/var nākt uz viņas balsi. Var, kā Made šogad, arī nenākt, -- lācis ir gana gudrs, lai atcerētos, ka pērnruden šo iedabūja bedrē atpakaļ... toties priecājās, ka var paskraidīt... Arī Velgai bij jāuzmanās, mēģinot saprast, ko lācene varētu darīt, jo draudzēties abas var vienīgi tad ja svešu nav tuvumā. Tikko zvēram svešie parādās, jārēķinās ar neprognozējamību.
Protams, ikdienā -- mierlaikos -- viltīgākie Taku apmeklētāji centās, ja pamanīja Velgu un atpazina, staigāt ar saviem bērniem nopakaļ, jo tad varēja vairāk redzēt: alņu bars pat no puskilometra tāliem un garšigiem krūmiem varēja atskriet un kavēties, sevi rādot, ilgi... protams, ja visa tūristu autobusu komanda nesāka ar ziepju traukiem zibspuldzēt šiem acīs...