Esmu diezgan drošs, ka Ingmārs Līdaka man nepārmetīs, ka še iecitēšu daļu Ingmāra uzrunas no Ingmāra publiskās dienasgrāmatas:
"
Kad pirms dažiem gadiem pār valsti vēlās dažu pārgudru kontrolieru paģērētais valsts pārvaldes reorganizācijas un optimizācijas vilnis, izrādījās, ka Līgatnes dabas taku apsaimniekošana un ieejas maksas iekasēšana ir "valsts pārvaldei neraksturēiga funkcija - komercdarbība" un nav vietas šādam "biznesam" Gaujas Nacionālā parka paspārnē! Es gan ar biznesu saprotu peļņas gūšanu, nevis finansiālus zaudējumus nesošu vides izglītības darbu un sabiedrības veselības nodrošināšanu (lieliska pastaiga dabā). Lai labotu šo mūsu vides institūciju "smago grēku" un reizē tomēr saglabātu Dabas takas, tika radīta sabiedriska organizācija - biedrība (patiesībā jau laikam darbinieku kopums), kurai tad arī tika nodoti dzīvnieki un arī atbildība par viņu likteni. Ar vienu vārdu sakot - visa tā nabadzība tika uzvelta uz to cilvēku pleciem, kuri parkā strādāja! Es esmu bezgala pateicīgs viņiem par to, ka viņi uzņēmās atbildību un unikālais, kādreizējais
Gaujas Nacionālā parka lepnums Dabas takas netika izpārdots un izputināts! Un šie cilvēki nav vainīgi, ka pirms dažiem gadu desmitiem cilvēki ar sajūsmu uztvēra domu par tāda zooparka izveidi, kur dzīvnieki dzīvo plašos, ērtos aplokos, raisot apmeklētājos interesi par Latvijas dabu un dzīvniekiem. Un ne jau viņi vainīgi, ka par biļetēm iekasētās naudas pietiek tikai barībai un pašiem nepieciešamākajiem remontiem vairāku kolometru garajās takās. Kāda rekonstrukcija un kāda iemidzināšanas šautene (kuras vietā jau 30 gadus ir Velga Vītola), ja brīžam nezini, vai tukšajā laikā - ziemā, vispār varēs sagrabināt latiņus barībai... Protams, neesmu pētījis Dabas taku budžetu, bet n-tās reizes tur "pēcreformas" laikā viesojoties, diemžēl neko citu, kā rūgtumu darbinieku balsīs neesmu manījis. "
Izcēlumi/teksta trekninājumi mani, m4x4.
Papildināšu, ka Velga Līgatnes lopiņu problēmas uz savu galvu jau risinājusi jau iepriekš: 90.-to sākumā bija ziema kad barības vairs nebija vispār. Citi plātija rokas, Velga = uzrunāja uz dzīvi Ligatnes apkaimē parcēlušos politaplamo un citādi fui Albertu Kaulu: vecais "diktators" un politiskais aplamnieks dažās dienās toreiz visu atrisināja, kaut ne īpaši trekni. Visi pārejie, protams, pēc atrisināšanas problēmas ērti aizmirsa.