tautas sievu saiet:)))mana mērkaķzivs laužas pie datora:)))..es te pat drusku, būšu blakus:)))ES AR JUMS MEITENES..NO PASARAN:)))

versij, tagad gribētos teikt-tavu smalko izteicienu par pļūtīšanu... es, tev ar vienu smilšu maišeli nopirkšu, ja-draudzenīt   

Nu, nu Sābi, palielies, kura ta ir tā jaunāka literatūra..?          Sāc ieintriģēt.

oli -atnes manam ar:)))es kasti atvilkšu:)))lai varam visas paspēlēties:)))nu piemēram bērnudārzos;))

Smilšu maišeļi jau balastam. Lai aiz paviegluma neaizlido pa gaisu gaisiem   Man nevajag.
Par Tavu labo pedagoģisko sirdi paldies, bet netērējies :) Nopērc labāk kādu desu vai kastroli...

ube-par to toč jāpiemaksā... A.Šponai jauns izdevums krievu valodā... ... pārējie tapšanas stadijā...

... sab, piedod, bet tik daudz nevarēšu... tad, jau trešais mais zobos jāņem   

(uzmauc versijai katlu galvā un iebāž desu mutē)... čau... un, iedzer kādu kafiju...    

Tu re ko! Es te aizjūras autorus salasījusies, a te pat mūsu Šponītei jaunumi. Paldiesiņš, noderēs.   

o... vardarbība!!!   ... kāds jau asiņo? :))

Hi-hi, kādreiz gadījās obligātā gandrīz kārtā Ausmas Šponas zinātni par padomju pionieriem klausīties. Izvairījās no papildjautājumiem par pionieru izcelsmi/radniecību ar skautiem un gaidām... Pēc kādiem gadiem dr. Šponas prikšlasījums bija apgriezts otrādi: priekslasījums par skautu un gaidu vēturi, ar papildinājumu, kā padomisti savus skautus pārsaukuši par pionieriem un daudz ko nokopējuši 1:1 ... :)

Tā jau, Geni, tāda prastība, ne vardarbība   Es tomēr saku un saku- tā iet, kad sieviete neapmierināta... Un nav tač laika par savu privāto dzīvi, kad padomāt. Tikai pedagoģija un pedagoģija. Un tad vēln tās Tautu desumaizes... un nodzertie purni veikalu rindās...

Es jau gribēju vaicāt, vai ta tā Špona vēl dzīva???       

Nu man ar būs tūlīt palags kā Marīnam    Kā reiz par tēmu...

Runča Mura dienasgrāmata
28.marts. Vakar bija viesi. Koridorā saradās brīnišķīga visdažādāko ziemas cepuru sabiedrība. Paguvu iepazīties ar visām, ar vienu uzdejoju, bet pārīti jau pierunāju.
29.marts. Saimnieki ēda desu, bet man neiedeva. Dusmīgs gulēju divas stundas. Pēc tam savas bēdas iekašņāju palmā.
31.marts. Vakar gribēju atvilkt aizkarus, bet tajā brīdī ienāca saimniece un norāva aizkarus kopā ar mani. Ilgi muku no viņas, bet tad piekusu, apgūlos uz saules pielietās grīdas un mazgājos.
4.aprīlis. Cilvēki nekad nesapratīs, cik tas ir forši — uzlēkt gandrīz līdz griestiem un lēni laisties lejā, mazliet ar nagiem pieturoties pie tapetēm.
8.aprīlis. Kāpēc es atkal apriju kalanhoju? Kāpēc esmu tik atkarīgs no šīs narkotikas? Es taču esmu mērķtiecīgs un ar stipru gribasspēku apveltīts kaķis. Iešu uzēst lociņus uz palodzes.
10.aprīlis. Saimnieks grib saimnieci un visu nakti auro zem loga. Saimniece viņu nelaiž iekšā, jo no viņa nes pēc šņabja — viņa zina, ka es to smaku nepanesu.
13.aprīlis. Tie radījumi ir krituši uz zeltu! "Vai, mans auskariņš, vai, mans auskariņš!" Mēsls ir tas jūsu zelts… Velns, kad tas nāks ārā??? Trīs stundas mocījos. Stipri vaimanāju.
17.aprīlis. Tātad Galilejs no Pizas torņa smagumus mest drīkstēja, bet es no skapja vāzi nedrīkstu? Kur loģika? Nav loģikas, ir viduslaiku tumsonība.
20.aprīlis. Apēdu papagailīti un pēc tam visu dienu vēmu asinis, jo, izrādās, saimnieka dēls papagailīti mīlējis vairāk nekā mani.
21.aprīlis. Vakar saimniece uz tapetēm ieraudzīja manus parakstus un pēc tam pusstundu grūda mani ar purnu 4.aprīlī. Tā sastresojos, ka pēc tam ilgi tupēju zem skapja, kamēr atvieglojos.
22.aprīlis. Saimniekam parādījies slikts ieradums — slēpt savas kurpes uz balkona vai uz skapja. Šodien saodu tās pieliekamajā, kaut kā atspiedu vaļā durvis un tomēr tiku tajās iekšā.
23.aprīlis. Beigas — rīt mani vedīs kastrēt… Palieciet sveikas, manas mīļās! Žēl, ka mazs nenoslīku!
5.maijs. Sen neesmu neko rakstījis, jo operācijas vietā saimnieki mani ar elektrisko vilcienu aizveda simt kilometru no pilsētas un izmeta mežā. Satiku straujus puišus no vietējā ciema, satusēju un tikai vakar atgriezos mājās. Visi bija šokā aiz prieka, īpaši saimnieks.
7.maijs. No rīta pastaigājos pa balkonu un nejauši nojaucos lejā. Krītot otrajā stāvā pamanīju tīri neko kaķenīti. Kad sadzīs plecs, būs jāaiziet iepazīties.
11.maijs. Saimniekiem prieks — saimniece dzemdējusi dvīņus. Tad nu gan notikums. Nez kāpēc atstājuši visu metienu, nevienu nav noslīcinājuši, nedz arī citam atdevuši. Laikam pārdošanai.
18.maijs. Šodien izteicu Minnai priekšlikumu, un viņa uzreiz bija ar mieru. Mēs apprecējāmies un uzreiz izšķīrāmies. Cik pasaule tomēr ir jauka!   

JĀāāāāāāā...

1. Par skolotāju kļuvu piespiedu kārtā, jo neviens cits tās lekcijas nelasīja.
2. Lekcijas lasu joprojām, jo neviens cits tās nevēlās lasīt.
3. Vispār švaki, jo, ja man lekciju lasīšanas laiku izrēķinātu ārā no darba laika, es "kristu iekšā". pastāv vienošanās mīļā miera labad ar darba devēju.
4. Vislielākā vērtība studiju laikā bija nokārtot ETP, šķita, ka dzīvē neko vairāk nevajag, pilnīga eiforija. Skolotāja darbā? Atbildes uz āķīgiem jautājumiem, kurus uzdod profesionāļi, kuriem lasu lekcijas.
5. Sākot no studijām? Joprojām studēju, šķiet. Būs jāpainteresējās, sen neesmu saņēmis e-pastus ar paziņojumiem par obligātiem semināriem.

Vai vēl būs "ātrie"jautājumi?

Versij, Tu gan, izskatās esi copy-paste-ējuse, -- īsti palagi katram jāraksta pašam savi!          

Nu, savos palagos jau mēs, Marīn, kuru katru nelaižam :) Vai ne?

versija, nu, un tad jūs domājat, ka tādējādi ar kaut ko īpaši atšķiraties no mums, tautiešiem parastajiem?