Versij- pirmo daļu izlasīju, piekrītu.
Otrā daļa- vai tad mērītājam nav jābūt tam , kuram tiek atteikta kāda laba poza, dēļ čata?
Vai arī dzan bērnam , kurš REDZ, ka mamma vairāk netā , un uz dzīves svarīgajiem mirkļiem liek mīksto?
Vai jauniete teijātrī- nu tā tak viņas bēda , ka paliks "tukša".
Vērtētāji ir tur-realitātē, ja Tu maini iedomāto pret īsto.
Bet nu nekādā gadījumā ne šeit pat.
Par Braiduces tekstu- atklāti , godīgi, drosmīgi. Bet redz, ja esi atklātā "telpā" , jārēķinās, ka Tevi var sākt knābāt( dzīvnieciskais instinkts). Labi , ka viss nav tik traki šeit, bet gadās visādi.
Un pēc viņas tekstā uzrodās kāds gudrais- da ko tu te gaudo, pati vainīga, nevajag likties ar kuru katru, esi reāla.
Arī sava veida mēraukla?