Matadora stāsts jau, manuprāt, bija par ko citu. Lasīt protam, bet domāt neesam iemācījušies. Vai arī nedomāt ir ērtāk. Mierīgāk. Lapseņu pūžņa sarosīšanās pēc Matadora diskusijas pieteikuma... tas jau tikai to vien arī liecina- taisnība puikam.
Es spēju cienīt tādu, kurš vienkārši pasaka- esmu vientuļš, man te netā ir labi. Bet tikai un vienīgi smīnu izraisa neatlaidīgi apgalvojumi, ka nē, nē, un nē, ka viss ir pavisam ne tā, ka viss ir pavisam labi un kārtībā, ka patiesībā nemaz nav tā, kā tas izskatās, ka Matadors ir muļķis, ka atrašanās ( nīkšana ) Tautā Jaungada naktī ir pavisam parasta lieta...
Piedodiet un atvainojiet. Ja iedomu pasaule ir pavisam parasta lieta, salīdzinājumā ar dzīviem bērniem, dzīviem vecākiem, dzīviem draugiem vai kaimiņiem, ar kuriem kopā būt, ar kuriem sqarunāties, kuros klausīties, ar kuriem kopā smieties, ssalūtu vērot vai šampi iedzert... tad kaut kādi vadiņi tajos smadzeņu bēniņos ir sagājuši uz īso.
0
0