Šis nav strīds par to cilvēku, kuram naktsmaiņa vai dežūra iekritusi tieši pa svētkiem. Šis nav strīds par to cilvēku, kurš kādu sev vien zināmu apstākļu dēļ spiests vienatnē laiku īsināt. Šis nav strīds arī par to cilvēku, kurš nelaimīgs, nomākts un visu aizmirsts, tieši pa svētkiem. Šis nav strīds par ieslēgtu kompi, pie kura ik pa brītiņam piesēst un pavērot, kas paziņu lokā jauns. Šis nav strīds par māmiņām, kurām mazi bērni mājās un tāpēc dators vienīgais sabiedrotais, kad bērnelis jau čuč, bet aiz loga 1.janvāris...
Šis varbūt ir strīds par to strausu, kurš iebāzis galvu "sekluma" smiltīs citiem, bet visvairāk PATS SEV skaļi borē, cik forši, cik pilnvērtīgi, cik sakarīgi un laimīgi vada savas dienas.
Neesmu diskusijas autore, arī tās iepriekšējās ne... tomēr... gribu pateikt... man patika Braidas teiktais. Patiesi, vienkārši un neizpušķoti. Es piekrītu tam, ko Indrak saka. Es varu parakstīties zem daudziem Desperados vārdiem. Un es domāju tieši tāpat, kā Mocca...
Un es nevienam neuzspiežu- dari tā vai šitā. Taču man ir savs viedoklis. To arī pasaku
Forša situācija. Sēž skuķītis teātra izrādē un... nepārtraukti spaida mesidžus mobilajā. Aizbrauc sieviete pie saviem bērniem, mazbērniem un... vairāk nokarājas netā ar virtuālajām družkām, kā pati ar saviem bērniem. Mazbērniņš dzejoli skaitīja pie eglītes? Ja? Nu un tad? Cita sieviete tobrīd gultā ar iemīļoto, ar liktenīgo un īsto, bet... ah Tu gribi tagad 69, ai nē, pagaidi, man tagad jāiečeko, ko družka tur labu publuskajās diskusijās ierakstījusi... Modelēsim vēl???
Atkarība. Un izlikšanās.