nedaudz palasiju abas diskusijas... man ir tā : man gribās būt mājās ar bērnu svētkos, bet negribās , lai mēs būtu vieni tajos svētkos, tik divi vien, tā varējām būt ziemassvētkos... katru gadu nosolos, nākošajā būs savādāk, tiešām reizēm pabēdīgi jaungadā... šogad bija vieglāk , jo bija sarautas attiecības ar precētu draugu, bija mierīgs prāts , jo pagājušājā jaungadā zvaniju viņam pirmo reizi it kā nelaikā (vienīgo reizi) izslēdza telefonu, sajutos , kā ar kukučiem aplieta, tas nu ir beidzies un bija labi... bērns prasija uz jauno gadu , lai paaicinam ciemiņus, bet notika ,kā notika es apslimu , svinēšana neizdevās, biju 12tos jau sadzērusies zāles un noplīsusi , murgoju un svīdu , tā nu dēļ saslimšanas man izdevās izsprukt no to neveiksminieku rindām ... priecāties , vai raudāt nezinu ...
jaunais gads un līgo ir vieni bēdīgi svētki priekš manis, nespēju tusēt līdz rītam , negribu atstāt bērnu pie vecās mammas un pati priecāties līdz rītam, bet gribās kopā ar bērnu un vēl kādu tusēt, kurp aizbraukt... bet tā nav ... plikas dzeršanas man nepatīk uz tādiem svētkiem, gribās kaut ko interesantāku , bet nav domu biedru un ideju
(sadzerties ar draudzenēm varu arī kādā setdienā parastā , vai pietdienā , va jebkurā dienā )
... kaut kur jau matadoram ir taisnība, nezinu ko tieši matadors būs domājis konkrēti , bet nekādas privātās veiksmīgaas dzīves man piemēram nav ... tomēr skaidri zinu , ka tieši es sevi ne par kādu virtuālo veiksminieci neesmu pasludinājusi ...
... kādas gan tiesības gan bija matadoram vispār tā izrunāties???? mērķis kāds ????? padarīt sūdīgāk tiem , kam varbūt tiešām sūdīgi ???? ak jaunie , skaistie , gudrie , veiksmīgie , veselie un citādi superīgie ... Liemīgu Jums arī Jauno gadu ... matadoram ar !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!