... grūtāk notēlot negribēšanu    

lia...       

Wow, cik optimistikš nobeigums tēmai!      

Nu bet tak pēc reglamenta - 3.lapa                

Nepatiik nekas samaakslots, teelots un uzspeeleets arii izlikšanaas.   
Nevaru arii komuniceet ar šaadiem cilveekiem kaut dažreiz naakas.

... bik tak var...    ... un vajag...    

sāktos juceklīgs haoss, ja visi sāktu runāt tikai to, ka patiesībā domā...

tikai sīks piemēriņš - izstāv klients rindu bankā pie operatora, bet šamais mākslota smaida vietā klientam tā : ej dirst, apnikuši jūs man visi esiet...

tas amīšu ķinītis, kurā kerijs tēloja advokātu, kurš pēkšņi vairs nespēja melot, tikai tāda nenopietna pajautrošanās par tēmu, īstenība būtu daudz skarbāka...

pa, pa pa, Artonena Arto cietsirdības teātris, Staņislavska teātris vai Meijerholda vai tas teātris, kuru Pīters Bruks dēvē par mirušo teātri?    
visādā ziņā padumajajā laikā bija sauklis "dzīvi uz skatuves!", tak izgāzās kā veca sēta.    

nav ko tēlot- viens liels FUCK... un kas vēl būs tālāk...

Kas ta nu?

... saschinj. ..bik vareeji nogaidiit -uz gada jubileeju pacelt...

... a toch JUBILEJA!... . ... es te peec peedeejaa komentaara saputrojos...

... bet nekas jau nemainās uz labo pusi.. jubileja vai nē- to pat nepiefiksēju, bet apsveikumus pieņemu...

Teātris dzīvē... dzīves teātris... nelīmējas... kaut kad jau tam priekškaram ir jākrīt...

Katram reiz kritīs tas priekškars... vien jācer, ka ne tik ātri...

no rīta saš, atver acis... paveries pa logu... un jau ir teātris... un tu skaties...
no rīta atver acis... nav caur loga stikliem jāskatās/jo nav loga/... un tu piedalies...