Lia, es patiešām cenšos būt patiesa vienmēr un visur. Jā, atzīšos, ir lietas, par kurām dažreiz meloju, bet tas vairāk attiecas uz ģimenes dzīvi. Un attiecībā uz realizēšanos es beidzot esmu atradusi to dzīves jomu, kas ir manējā un kur es varu realizēties un sevi parādīt. Protams, vienmēr tā nav bijis, bet es runāju par šodienu, par to, kāda es esmu un kā jūtos tagad. Un arī attiecībās ar cilvēkiem, lai kas tie būtu - klienti, draugi, ģimene vai virtuālie sarunu biedri, es esmu tāda, kāda es esmu. Man nav jāizliekas ne par labāku, ne par sliktāku, lai kādam(iem) izpatiktu. Tāda ir mana šībrīža pozīcija.

"Man nav jāizliekas ne par labāku, ne par sliktāku, lai kādam(iem) izpatiktu."
lai paliek izpatikšana... bet, lai sevi pasargātu?

No kā??????

"Maaaaaaaminjjj... "saciija Olita "Limuziinaa... "un bija absoluuti patiesa             

Man patika - cirks! Brīžiem ar klauniem, brīžiem ar balodīšiem, brīžiem ar plēsīgiem zvēriem.   

Darba dēļ bieži vien ir nevis jāizpatīk, bet jāpatīk cilvēkiem ar kuriem Tu strādā... vai kuriem Tu strādā..

.. jaaa saruna aiziet tajaa gaisotnee, kuru es gaidiiju.
mees un muusu socialaas , sabiedribas iedaliitaas "lomas" , jo direktors, apkopeeja,skolotaajs, policists,maajsaimniece- taas nav tikai darba vietas, bet arii sava veida "lomas" , kas prasa zinaamas aktieriskaas iemanjas, lai priekshziimiigi nospeeleetu..

Pienenīt, lai cik dīvaini tas varbūt šķistu, bet es patīku tiem franču tūristiem          

... bet, Junon,ja buusi tajaa lomaa, kas starp vinjiem-arii patiksi?

Kādā lomā, sasch, īsti nesapratu.

Dzīve šķiet teātris, kamēr mēs to vērojam no malas. Atliek aktīvāk iesaistīties, un mēs par to, ka tas tikai teātris - momentā aizmirstam.

Junon, es savējiem arī patīku... arī latviešiem..   , bet ir reizes, kad tas tomēr ir teātris...

Var jau būt, nestrīdēšos, kaut gan mums laikam par to teātri katram izpratne ir citādāka. Un DAŽIEM latviešiem es arī patīku    Joks, protams, bet neesmu stādījusi sev par mērķi patikt visiem, tas nemaz nav iespējams.

Tu jau man arī patīc, es arī latviete       

..man nav īsti skaidrs, kā dzīve var būt teātris..tu pats maska, loma..ja izliekos varu būt patīkamāks citiem, ir tikai jābūt cilvēkam ar sapratni, sirsnību, godīgumu, patiesumu,Kāds marasms- vai tiešām šīs vērtības ir jātēlo ???

Paparaci-nez vai jātēlo šīs "vērtības" , bet vai manam sliktajam garastāvoklim , sliktajai pašsajūtai , būtu jāietekmē citus "līdzgaitniekus" , jo , varu būt sirsnīgs ,godīgs , patiess , taču mēdz būt tādas reizes , kad gribās visus pasūtīt , pateikt kādu skarbāku "patiesību" ,bet noturamies. Spēlēšana , jeb tomēr takta izjūta?   

Laikam jau tas ir tā kā paši to uztveram... kā sevi kā apkārtējos... un teātra loma un dzīves loma vai pozīcija, kurā nu kuro brīdi atrodamies ir divas dažādas lietas...

... nu,ja juutiisies slikti kaa izvaariita janjoga,tad daudz nekaa nepieteelosi,lai starotu... tik vien kaa piebremzeet,notureet savas nevariigaas,negatiivaas emocijas,... nu,vot... ja sexi negribas,tur gan var bik pieteelot,ka gribas un baigaa sajuusmaa...       ... hi,kaa nekaa 3.lpp.   

Man otrādi... sexa gribēšanu nenotēlošu, slikta aktrise    , vai nu gribu vai nu negribu...    

...    vīriešu un sieviešu filosofija...