jana...    Tev situācija diktē kāda vēlies būt.      kaut ko pieliec, kaut ko notušē... ko gribi panākt.

... situaacijas meedz buut dazhaadas... jaapieteelo,laikam,jau vairaak tiem-kam darbs ar cilveekiem... es kaa kancelejas zh...    ..,man teelot iipashi nevajag,kaada esmu-taada esmu... ko domaaju-to saku,... gan labu,gan sliktu,vai nokluseeju... kaapeec jaateelo tas-kaa nav   

... bet kurš apgalvo, ka tēlošana arī nav dzīvošana?    

Gudri dzīvnieki briesmu brīdī izliekas par beigtiem - tātad teātris ir izdzīvošanas līdzeklis...    

Spare1... tas tiešām reizēm nostrādā    

jana... situācijas ir dažnedažādas, ne vienmēr prognozējamas un Tavas vēlēšanās arī. Tu paņēmi tikai divas standarta, ierastās.

Vislabāk es jūtos ar tiem cilvēkiem, ar kuriem varu būt es pati... ar kuriem ir jauki un var pilnīgi neko nepiedomāt..

Varam pat nefilozofēt par teātra lomām, bet ir taču elementāras sociālās lomas...  Es kā mamma izturēšos pilnīgi savādāk nekā, piemēram, mīļākā    Kura tad būšu "es pati"? Abas? Nu tātad - jau vismaz 2 "es" vai 2 lomas... kā tad īsti ir??? 

Dažam tās lomas it kā saplūst vienā... bet dažam tās ir tik atšķirīgas, ka nenobrīnīties...    ...
Bet ja padomā, tad tajās sociālajās mēs iespējams vairākās esam mēs pašas...

Nu man ir tā, ka ir situācijas, kur jūtos kā zivs ūdeni, bet, ir, kur pilnīgi apzināti jāielec lomā / maskā un tad tikpat fiksi laukā. Tātad, tas patālu no "es".

Tā jau ir visiem... un reizēm neapzināti... man ir gadījies, ka mani filmē... - nu riktīgi sapīta vista... izslēdz kameru, visu to pašu varu lai vai cik cilvēkiem, bet vēsā mierā..

Man jau patīk šie kategoriskie apgalvojumi - VISI tēlo. Bet varbūt es netēloju? Manuprāt, mamma, sieva, mīļākā, utt. nav lomas, tā drīzāk ir esamība kādā konkrētā statusā. Ar lomu es tomēr vairāk saprotu izlikšanos par to, kas neesi. Es te nerunāju par gadījumiem, kad cilvēks tā ir iegājis lomā, ka pats vairs nesaprot, kur realitāte, kur loma, bet par normālām dzīves situācijām.

junona... nu nosaukums jau ir - sociālās lomas, kur esam katrā savādāki. Tad vēl - kāda esmu, kāda vēlos būt, un ko iedomājos, kādai man obligāti vajag būt.

Roze, neesmu sociologs    Nu labi, lai būtu lomas. Bet ja nu es jau esmu tāda, kādai man gribas būt?

Es ar neesmu   . Tad jauki  , bet tas der šodien.   

Un rīt vairs nederēs?    

Junon, bet vai vari, roku uz sirds liekot, apgalvot, ka vienmēr tā, kas Tu gribi būt un realizējies (jeb rādi sevi pārējiem), tiešām esi tā pati Tu, kas visdziļākajā un vispatiesākajā savā sirds stūrīti???    Es noteikti nē, atzīstos...
Tā padomāju, ka pasaule būtu briesmīga, ja visi būtu absolūti patiesi un neviens "nepietēlotu"...

junona... situācija ietekmē vairāk nekā gribētos atzīt. Tā pamaina dikti daudz.

Ziniet te man liekas viss ir vienkārši un ne tik... filozofiska tēma..kā kurš to uztver..

Pavisam vienkārši. Tas notiek ar visiem.
Tik izskatās jocīgi, kad uzraksta