Gadījumi dažādi.
Ir bijis, kad pabraucu garām- meža vidū, onks, tumsa, vai man vajag. Un tad griežos atpakaļ. Jo pilnas ceļamalas mežacūku. Izrādās, cilvēks pēc darba noguris, aizmidzis un pabraucis garām savai pieturai, kāto 10 km uz atpakaļu. 30 grādu spelgonī plānā parķī stundu kokā notupējis, no cūkām baidīdamies. Tik laimīgu cilvēku bieži negadās satikt.
Ir bijis, kad mazam skolasbērnam slapjdraņķī pieturu, bet viņš nekāpj ar tekstu- man mamma mācīja pie svešiem nekāpt. Un tad braucu un sirdos par bezatbildīgiem vecākiem, kuri bērnu sataisīt prot, bet uz skolu un atpakaļ aizvest nejēdz.
Ir bijis, kad puiks atbrauc ne savā ģīmī. Jo naktī, pilsētā uz ielas viens turējis izmisīgu ģīmi pie tipa itkā saplīsuša autiņa. Bet brīdī, kad apturēts, uzrodas vēl trīs un ļoti jau nu grib piebraucēja autiņam nomainīt īpašumtiesības.
Ir bijis, kad virzienā uz Rīgu pilnīgi nejauši trīs reizes viens un tas pats tantuks trāpās :) Un pa ceļam līdz Aizkrauklei man visu savu dzīvesstāstu un radurakstus izstāsta.
Ir bijis, kad studentiņi anekdotes plēsuši visu ceļu, ka ne pabraukt, jo acis smieklu asarām pilnas.
Ir bijis, ka dziedāts kopā uz nebēdu.
Ir bijis visādi. Dzīve ta gara. Atcerēšos- uzrakstīšu.
0
0