nu te par pašu stopētaju kultūru der paspriest, es ņemu bet ari mēdzu izsedinat ja anv riktiig..

Es jaunībā ar stopiem izbraukāju pus Padomju Savienību, nebija ne bail, ne kā. Mēs gan stopējām bariņā, bet ne vienmēr visus varēja paņemt vienā mašīnā, ir braukts gan ar smagajiem, gan ar vieglajiem. Naudas kabatā pārdesmit rubļi un - uz priekšu! Tagad mēs ar vīru šad tad paņemam kādu stopētāju, parasti meitenes. Vispār stopētāju uz ceļiem ir daudz, sevišķi vasarā, tātad, acīmredzot, ir cilvēki, kas viņus ņem.

Godīgi stopētāji vai izmantotāji ? Pasen atpakaļ, kad pārvietojos ar savu Žiguli, mani uz Valdemāra ielas nostopēja divas visnotaļ simpātiskas meitenes . Lūdza vai nevar aizvest līdz Mīlgrāvim . Nu labi ! Lai notiek . Ievedu abas iekš Mīlgrāvja, abas izkāpj, un ... Spasibo Djaģeņka ! Nu neizskatījās tik trūcīgas, lai nevarētu kādu kapeiciņu ziedot Onkam par pievešanu pie mājas . Un no tā laika man ir mācība .

Merkur, bet tāpēc jau stopē, lai nebūtu nauda jāmaksā Es nekad neesmu nevienam maksājusi par vešanu un negaidu arī nekādu samaksu, ja paņemu kādu mašīnā.

Tā gan . Bet viņas mani izmantoja taksometra vietā, ar pievešanu pie mājas un novirzoties no mana taisnā virziena . Cita lieta, ja tas notiek uz šosejas ar lielu attālumu .

Es ņemu stopētājus, parasti bērnus..vai studentus, ..jo zinu-cik viņiem ar naudiņām grūti!!

nebūtu tās meitenes, hren Tu viņas vestu... lapsu kūmiņš Tevi pamodās, spalvas spožas kļuva...

Merkur * Junona... :)

Nu-s... dažādi gadās... Necenšos ņemt cilvēkus, kam tīša nemaksāšana pa gabalu sejā ierakstīta Pierīgā: te tas ir ne jau tr;ucīgo, bet bieži nahalu bizness, -- kā pasažieri tādi nav diez ko patīkami: ja pats būsi noguris, tādi nepacentīsies aņukus patravīt, vai -- meitenēm -- dziesmiņas padziedāt, -- apmierināti stopētāji, ka atkal kādu par velti durako dabūjuši... :) Cita lieta = tālos laukos, mežos: mazs skolasbērns vai klibs, līks jebkāda dzimuma vecītis/vecenīte, da vienalga -- īpaši, ja zini, ka tuvumā nekā nav 10 km un vairāk: pats kādtreiz no skolas regulāri špegojis 7 km starp 1. un 4. klasi... Tagad stpētāji gadās arī tādi, ka bez lūdzu un paldies sāks kruķīt radio, vērt vaļā bordačoku, mēģinās uzpīpēt i "bez sprōsu", -- kaut pats pīpēju, tāda bespardonnosķ mani pozitīvi nenoskaņo.

esari metu ara tos ka sstope, tad iekāp lepni man tur un tu, ka taiksi un tad atkorķe neprasot aliņu tad i pa bremziem un tava gala stacija, ..izkāpt ..ja ne varu i palīdzet... aliņam nauda pietika pietiks i autobusa biļetei...

Ezits! Vo-vo... Ir nācies arī palīdzēt, jo mēģināja pretoties ne tikai ar vārdiem.

būs kādureiz jāpamēģina, eziti nostopēt un atkorķēt aliņu... diez ar ko tas vis beigsies?

Tā kā es pati esmu "izbaudījusi", ko nozīmē stundām stāvēt uz ceļa, kad neviens neapstājas, tad es uz šo pasākumu skatos drusku savādāk, bet kuru katru gan arī neņemu, kaut kā pēc intuīcijas. Tā kā es pati mašīnu nevadu, tad loģiski, ka mašīnā neesmu viena, tad tā sajūta ir drošāka.

..kad no Liepājas braucu, tad bieži dabūju stopēt... jo autobuss, uz kuru vajadzēja tikt, parasti bij jau aizbraucis... starpība gan bij pāris minūtes-bet tā nu tas bij... tad muļļājos no Rīgas uz Juglas pusi, citreiz ar vilcienu līdz Saulkrastiem... akcija pa rubli:)... bet neviens šoferīts naudu neprasīja... bij ģimene, kas manis dēļ pakaļēja benķī vietu izbrīvēj, bij smagais, kas veda benzīna cisternas-nobremzēja(diezgan grūti to izdarīt)-mani kopā ar somām iecēla:)-man bij, pārgurums, pēc izlaiduma:)-ne vārdu nepārrunājām līdz igauņ robežai-tā ar mani izcēla:)... tad viens kungs speciāli līkumu izmeta-palielu... un ir tādi šoferīš, kas vienkārši grib papļāpāt... to džeku gan žēl, kas baznīcas jumtus remontēja, visu ceļu pļāpājām-a, šo ņēma un nojūdza vietējais policists-par ātruma pārsniegšanu-vot, aizrunājies ar mani bij:)..paldiesiņš, viņiem visiem:)(turpinājums sekos)

Junon, tie, kuri zina, ko nozīmē staigāt arī 20 un 30 km kājām, tie nav manīti tā/aplam uzvedamies nostopētā auto.

Kad biju Lv, ..shad tad kaadu pakeeru uz asiiti, visupirms protams noveerteejot vai nav kaarteejais haljavshcjiks..:)
Sheit UK, ..taada probleema nav, ..neesmu sastapis uz celja nevienu stopeetaaju!! :)P

Gadās jau visādi ... Reiz no savas nomales virzienā uz centru, paņēmu vienu pārīti . Un vajadzēja tā gadīties, ka izsprāga priekšējā riepa . Un es knapi novaldīju autiņu, lai neieskrietu grāvī . Nekas jau nenotika, bet sajūta, kad sveši cilvēki autiņā varēja ciest, nebija patīkama .

Nezinu kā citiem, bet man vienmēr ir gadījušies pieklājīgi stopētāji! Pārsvarā paņemu puišus un bērnus, jo zinu, ka meitenei pietiek paplivināt rociņu un mašīnas ar onku vienmēr apstājas.

..vai, junon, es ar to izmisumu esmu izjutusi... bet, patiešām, esmu stopējusi, tik spiestā kārtā... nekad, lai tik uz haļavu uz priekšu tiktu...

Nezinu, kā ir UK, bet pagājušajā pavasarī nācās mērot ceļu līdz Francijai ar mašīnu cauri Polijai, Vācijai, Beļģijai. Pilni ceļi ar stopētājiem.

atbild, vot, vot nav tā... tajā pašā Saulkrastu posmā... velkos ar somu un aiz manis divas spindzeles miņukos:)... es tādu gabalu priekšā... sagurusi ..nošņurkusi... :)šoferītc apbrauca viņas ar līkumu un paņēma mani... :)... o, ne visi onki vienādi:)