Es varu nosaukt daudzus audžu-ģimenes cienīgus variantus:
- pēc kāzām vīrs izrādas impotents, bet pieņems un uzaudzinās kā savu vienīgo;
- zem jostas vadīts vēl uzaudzinās ne savus un mazbērnus;
- noliegs citus pēcnācējus, vai atturēsies no tiem;
- aizmirsīs esošos, jo pēkšņi nav "tāds kā vēlējos";
- bet vispār atturēšos no komentāriem, jo otra puse mani izmantoja savtīgos nolūkos, vai vispār neakceptēja ne manas, ne citu esošās vēlmes.
- utt. ..un kas vispār ir foršie tētuki, ja eju viņa kapu kopt, par ko man ne centa nav samaksājis, man tak cieņa pret viņu, ok..darbā sēroju " tevs miris", bet stervīgā priekšniece saka - bet tu tak ar viņu nedzīvoji... nu jā, pat līdzjutību neesmu pelnījusi, bet tak labi, par ko gan nan vairs šo priekšnieci mīlēt... vai līdzīgā situācijā "drāzēju", noslauki whisky asaras ..un joz tālāk..ne saprasta, ne ..izprasta..varbūt morāli "izdrāzta", varbūt ..TAK DZĪVE TURPINĀS!