Svešu bērnu nemēdz būt... Ja sieviete mīl vīrieti un vīrietis sievieti un ir attiecības, tad vispār nevar būt tāds fakts, ka otra cilvēka bērns vai bērni šķiet sveši...

Ko nozīmē ’’normāla sieviete’’? Katram savi kritēriji. Ja meklē pēc fiziskiem parametriem, nevis pēc dvēseliskās saskaņas, tad visādi gadās.

Pilnīgi neticami!
Un nez vai tā būs tā vaina, kāpēc nevar atrast "normālu" sievieti.

Jaunībā tas ir savādāk, kad ir savi bērni un vīrietim bērni, tad vēl kopīgs vai kopīgi bērni... tad tas ir pieņemami, bet tagad, kad pašai bērni lieli, mazbērni... gribas izbaudīt divvientulību, pat negribētu dzīvot kopā ar pieaugušiem  vīrieša bērniem. 
Katram sava dzīve.
... un teksts ’’svešu bērnu nemēdz būt’’ ir pilnīgas muļķības. Bēni mēdz būt ļoti egoistiski un izjauc ļoti daudzas attiecības, jo nespēj pieņemt, ka tēva vai mātes vietā ienāk kāds cits vai cita.

Man par laimi tādas problēmas nav, bet- sveši bērni ir gluži tas pats, kas jebkuri sveši cilvēki. Ar vieniem izveidojas draudzība; pret citiem izjūtam tikai nepatiku, un pārējie ir vienaldzīgi, kamēr vien liek mūs mierā. Traucē jebkurš cilvēks, kurš nepatīk, un kurš jaucas attiecībās. Dincei ir pilnīga taisnība. Viss pārējais- frāzes un tukša pļāpāšana.

par tiem svešajiem bērniem, kas nekādi nevar būt sveši bērni, piekrītu dincei un beatrix.
pēc  pieredzes varu teikt, man izveidojās savstarpēja pieņemšana no abām pusēm ar zināmu greizsirdības piedevu, arī dmž no abām pusēm.

pilnīgi piekrītu dincei..
piedevām mūsdienas pusauži sevišķi pusaudzes saskatiījušās šovus un salasījušies par tiesībām izspēlē tādus fokusus, līdz pat tam, ka apsūdz vīriešus par uzmākšanos pat ja tas nav bijis..
tad nu ej un razbiraisa..

Pareizi dāmas te saka.

Visas viena otrai piekrītat, bet, ja man pirmā randiņa laikā piezvanīs bērns, lai pa telefonu palīdzu atrisināt matemātikas mājasdarbu, tad šis randiņš arī būs pēdējais.

Savukārt, ja šī randiņa laikā būs sievietei zvans pusstundas garumā, vīrietim pat tāda doma neienāks prātā, ka tas varētu kaut ko mainīt domās vai attieksmē par sievieti.

Labas attiecības ar saviem bērniem vīrietim pārvelk strīpu, piekrītu diskusijas autoram. Precīzāk- nevis piekrītu, bet redzu ikdienā.

A A A, atkal vispāŗinājumi. pazīstu i tādus i otrādus.
stāsts iz dzīves( lab, ka ne manas)

 satiekas divi, simpātijas un tt, bet vīrietim meita, padsmitniece. attiecības, viss notiek, un vienā jaukā brīdī, damse pamana, ka kāds  ņēmis viņas datoru kamēr abi bijuši teātrī. vienreiz, otreiz. viņa nolem par to parunāt, mol- klau tā un tā, bet kas notiek? uz ko ir reakcija no vīrieša tēva, : tu, ko tas nav iespējams, mana meita nekad! 
vēl pēc laika, damse pamana, ka skuķis neiet uz skolu. nolem atkla pateikt, klau tava meita basto. reakcija atkal tāda pati. bet vēl strīda laika, zvans no skolas, tā un tā jūsu princese jau 2 nedēļas nav skolā bijusi.
loģiski, tēvs dodas skaidroties ar meitu, un sieviete brauc mājas. ar domu, lai tiek galā.
pēc tam, zvani atvainošanās utt,  
lidz vienā jauka reizē sieviete pieķer skuķi velkot naudiņu no sava maka. un saprot, ka tājās reizēs, kad viņai šķita, ka kāds piecīts trūkst un nevarēja atcerēties, ka būtu tērējusi tā bijusi drauga meitas atbalstam, nemanītam. tagad rodas dilemma, ko darīt? teiks, būs kašķis, bet cilvēks tak foršs, tīņi ir visādi, neteiks, var beigties slikti. sieviete pieņem lēmumu ciemoties tikai tad, kad skuķis pie savas mātes. tas nepaliek nepamanīts un sākas saruna, no tēmas- tu nemīli manu bērnu, kāpēc? locījās locījās, līdz izstāstīja, ka pieķerusi un tā nav bijusi vienīgā reize. skandāls, attiecību beigas.
paiet īss laiks, un vakarā sievietei zvana no policijas, tā un tā aizturēta pusaudze par zādzību veikalā, nesaka kā sauc, tikai jūsu vardu pateica. sieviete aizbrauc uz policiju a tur, hopā, bijušā drauga meita.
nu loģiski, zvans tēvam, ar visu no tā izrietošo.  neiztrūkstoši, atvainošanas, lūgšans sākt no jauna, solijumi, uzklausīt utt, bet tā bļodiņa ar zelta maliņu jau saplaisājusi.
lieki piebilst, ka tādas drāmas notiek abās frontēs. arī mātes, noliek faktu, mani bērni un tikai es viņiem drīkstu aizrādīt, bet tu drīksti maksāt. iebildumi netiek pieņmeti. 
heloou, mošk atrast līdzsvaru  un apzināties,   ka tās atvases nu nemaz ar nav tik pūkainas, kā mums gribētos. pret sevi dabūjam tos kaktusus ik dienas, tad kur nu vēl pret tiem, kurus tie pumpuriņi uzskata par draudu savai brīvībai un tiesībām .

Nu nez vai tā ir, vars. Bet ja vīrietis randiņa laikā runā ar čomiem pa telefonu, un ilgi, tad gan tas arī ir pēdējais randiņš.

tieši tā, Lare, sieviete 90% būs iecietīga, ja sīcis par tēmu, bet no otras puses, nu johaidi, izdar to mājas darbu pirms ej uz randiņu. un tādeļ nu toč sikais nezvanīs. tad ir tik sīks, ka kādam jāpieskata, tad loģiski kapēc zvanīt tēvam randiņā, ja mājas ir cits objekts, kuram krist uz nerviem, lai ta auklis, lai ta omis?
 un parasti sīkie ir starā, ka senči nav majas un var tos matemātikas mājas ddarbus nedarīt. nu ja vien nav super botāniķis.

Ezīts kolosāli visu izgaismoja, un viņai ir milzu taisnība. Un pa lielam jau ir tā, ka vīrietis grib, lai sieviete ar situāciju, ka viņš audzina bērnu, ne bijusī sieva, tiek galā pati saviem spēkiem. Tipa, es tevi izvēlējos, te ir mana atvase, audzini nu, un esi mammas vietā. Par to, ka viņam bērns/i ir jāsagatavo tam, ka viņu dzīvē ienāks cita sieviete, ka jāpalīdz vienam otru pieņemt, jānogludina asumi, kuri neizbēgami radīsies utt, viņi nepadomā, bieži vien pat dzirdēt negrib. Un gadās pat tā, ka (reāla situācija) vīrietis sevi uzskata par svēto šajā situācijā, grib pielūgsmi un apbrīnu, prasa, lai sieviete viņa atvasei uzreiz kļūst par mammu, uzņemoties visas rūpes, bet... Uzzinot ka arī sievietei ir bērni, momentā paziņo, ka tādu viņam nevajag. Viņš nebūšot tēvs svešiem bērniem, tas nav vīrieša pienākums. Tāpēc der tikai tāda, kurai bērnu nav! Sievietei gan jābūt par mammu viņa kinderam, jo tā esot sievietes sūtība un pienākums. Cik zinu, tas onks joprojām nav atradis sievieti, kaut dēls jau liels.

Es tikos ar vīrieti, kuram meitai bija 23 !!! gadi, un atļāvos viņai vienreiz aizrādīt, ka ir nekārtīga... jēziņ, biju ienaidnieks Nr 1, gan meitai, gan vīrietim, gan viņa mātei  .

   ezītim buča! Ne tik daudz par raiti izstāstīto stāstu (ka tik nav no savas... ), cik par iebildumiem pret vispārināšanu.

p.s. bet Dincīte atkal smīdina - te tak saruna par bērniem ("23 gadi un atļāvos aizrādīt")

Piektdieni, a Tev, ka tik piepisties man!

Kas tad, ja meitai ir 23 gadi, viņa vairs nav bērns, bet māte???

Ar tiem pieaugušiem bērniem ir vēl grūtāk atrast kopīgu valodu, nekā ar maziem...

turpini smīdināt...
"Es tikos ar vīrieti"(c) pēc stāsta turpinājuma rodas iespaids., ka tikies gan ar viņu, gan viņa meitu un arī māti. Un patiešām - kāds tev tiesības pīkstēt kaut ko šai pieaugušajai sievietei?
Ja nu bija kaut kas tik briesmīgi neciešams, varēji piemērotā brīdī iečukstēt vīrietim.

Nemāci mani dzīvot un es Tev neteikšu, kur Tev jāiet.

ko ta nu vairs mācīs...  droši vien bezcers, nerātnā tautu meita tu mūsu...

bet "pa lielam", protams - svešu bērnu nemēdz būt.
Bet ja konkrēti, varot riebties arī savi.

... tad jau var teikt, ka sveši vīri arī nemēdz būt  , viena liela laimīga ģimene...