Laba tēma.Par šo jautājumu var precīzāk pastāstīt tikai tie, kuriem ir bijusi pieredze.
Līdz šim, arī es vienmēr cēli paziņoju, ka pretenziju nav, ka tas ir dabīgi, ka vīrietim 50 gados ir bērni, un nekādu iebildumu nav, līdz brīdim, kad satiku vīrieti ar bērniem.Meitām bija jau pāri 20, abām sava ģimene, bet tā sīkumu apspriešana pa telefonu, ik pēc 5 min.!!! Es ar šo vīrieti nebiju kopā ilgi. Viņš man sūdzējās, ka iepriekšējai draudzenei, ar, kuru jau vairākus gadus dzīvoja kopā bija pretenzijas pret to, kā viņš kontaktējas ar meitām.Viņš viņas abas izaudzināja viens.Māte pameta, un aizgāja pie mīļākā.
Kad viņš izstāstīja vienu atgadījumu, kad viņa sieviete bija apvainojusies, tad es skaidri sapratu, ka esmu sievietes pusē... Viņš savus LIELOS bērnus bija ievilcis ļoti privātās lietās.Viņš nostādīja, savu sievieti vienā līmenī ar bērniem.Katram cilvēkam attiecībās ir jāsaprot, kā pret kuru jāattiecas.Nevar meita pirkt tēvam apenes un zeķes viņa paša, vai sievietes vietā.KOLHOZS nedrīkst būt.
Es rakstu, par pieaugušām meitām, kurā ir civilvīri, un vienai jau bērns!!!! Man viņš stāsta, satiekot 3.reizi, ka meita apaukstējusies, ak un vai, un kādus lēmumus pieņēmis, šajā jautājumā! Man ir 16 gadīgs dēls, bet es pat neiedomātos, ko tādu stāstīt!
Ja ir mazi bērni, tad situācija savādāka, bet darbojas tas pats princips-katram cilvēkam īpašs laiks, darbības, attieksme, un rīcība.Bieži vīri sūdzas, ka sieva visu uzmanību velta bērnam.Tā nedrīkst! Jāmāk uzmanību un mīlestību sadalīt!
0
0