Mīlīši, no tām pašām gudrībām ko lasu... (c)
Vēdas saka - lai būtu laimīgs/a ģim enes dzīvē, ir jāpieliek DAUDZ pūļu. Valda uzskats - ja ģimenes dzīve rit laimīgi daudzu gadu garumā, tas ir ļoti liels sasniegums...

Tik mums uzskats par laimi ir stipri atšķirīgs...

... pārlieka prātošana par naudas pelnīšanu ir nepareiza prāta enerģijas izmantosana... tas ar no turienes...    

Ixxi<
man šķiet, ne vienmēr iekšpusē ir ir tikpat skaisti kā no ārpuses izskatās :((

genis!
Nav nekāda pretruna.
To ko teicu sākumā domāju nopietni!
Tas bija mans viedoklis.
----------------------
Bet uz pēdējo postu var uzšķaudīt;)
Padzīt"zosis"arī šad tad nenāk par sliktu.

Brīdinājums<
labāk dzenāt zosis :))

Modernaak jau buutu "dzenaat strausus"         

Jebkura kopdzīve vai līdzās pastāvēšana (darbā) ir viena vienīga kompromisu meklēšana. Galvenais , lai jāpiekāpjās vienmēr nebūtu vienai un tai pašai pusītei, jo kadā brīdī tai to darīt var sākt apnikt.
Un izlīgumu panākt var pat bez vārdiem, vienkārši otram izdarot ko ļoti jauku un mīļu, par ko tas pasmaida. Tā, starpcitu, ir labākā recepte tiem vīriešiem, kuriem ir visgrūtāk runāt.
Un par izlīgšanu darbā - nu izdari tu tam saīgušajam kolēģim kaut ko labu, lai viņš pasmaidītu un viss būs atkal kārtībā. Protams, tas nav domats gadijumos, kad kolēģis vai priekšnieks ir izdarījis reālu cucību, tad taktikai ir jābut drusku citai. Bet meģināt iziet uz principu"ak ja tu man šitā, tad es tev atkal šitā" nevienā no dzīves gadijumiem nebūs labākā recepte kā rīkoties.

azkabana!
Man ir radies tāds priekšstats,ka vairums tautiešu(arī Tu)šeit visu uztver pārlieku nopietni/pareizi.
Es parasti cenšos cita teikto skatīt no cita rakursa.A ja nu aiz cilvēka teksta slēpjas pavisam kas cits?;)

man visgrūtāk ir sadzīvot/sastrādāties ar ļaužiem kas neprot pasmieties par sevi, citiem, situācijām :))

Skaidrs kāpēc tāds niks- brīdinājums:))   

geni Vai arī tādiem, kas kareivīgi paliek pie sava, vārdos.

Man, savukārt, ir grūti sadzīvot un sastrādaties ar tādiem, kuri visās nelaimēs, neveiksmēs un problēmās vaino tikai citus, bet nespēj atzīties, ka paši nebūt nav tie vislabākie, visideālākie un vispareizākie, par kādiem sevi ir iedomājušies. Uzvelt vainu citam ir visvieglāk, bet no tā jau nekas neatrisinās.

Roze<
vārdi ir skaņu savirknējums :)) Man vairāk izsaka mīmika un tonis :)) ... tas, ja runāju par sev pazīstamiem ļaužiem.

Nu re... man atliek pasmaidiit un tik viens naak praataa - čja bi korova mičala               

Ar rozi3 būtu vieglāk izlīgt- jāņem talkā 3 rozes!!

vilks... iesākumā jāpamanās sastrīdēties            

Roze

Būs jāpiestrādā!

Es nemaz nevaru aiziet gulēt, kamēr neesmu izlīgusi... "Uzbāžos" kamēr man vai es piedodu ( vismaz vārdos). Jo izlīgums jau parasti ir vajadzīgs mums pašiem nevis tam otram.

Laba metode, enni2! Bet, diemžēl, reta. Varbūt, ar laiku uzaudzējas bieza āda, un tas šķiet nesvarīgi?

Es jau to daru sevis pēc - jo man tā vieglāk... Un ne jau vienmēr tas izdodas - ja otrs iespītējas. Bet tad es par to vairs cenšos nedomāt - esmu darījusi ko nu varējusi un ko tur vairs cepties. Tīri egoistiski mazliet.