normaals viedoklis..reizeem vajag atvainoties par tad ja vainigs nejuuties..   tas darbojas

Bet kurš meklē izlīgumu pirmais un KĀPĒC?

tas kurs gudraaks   

Nu, vai tik viennozīmīgi???   

ģimenē tā dabiski notiek tas izlīgums

Tak kādēļ ir stereotips - sievietes meklē izlīgumu... Vai tādēļ ka gudrākas???   

Ixxi<
nepiekrītu par tiem stereotipiem:))... Lai tas izlīgums būtu pa īstam, jābūt abpusējai vēlmei:)) Ja viens piekāpsies, tad nekā laba nebūs :((

Parasti izliigumu meklee tas, kursh konkreetajaa "paarii" ir empaatiskaaks par otru. Un tas ir tikai normaali.. un nav atkariigs no dzimuma. Vismaz es taa domaaju.. Un taa kaa sievietes vairaakumaa gadiijumu ir iejuutiigaakas, tad arii vinjas aatraak iet uz izliigumu..
Bet ir pietiekoshi daudz gadiijumu, kad tieshi sieviete paarii ir "sniega karaliene" un tieshi viirietis ir tas kursh pirmais meklee izliigumu..
Veel taads jeedziens, kaa "viiriesha pashcienja" nospeelee savu lomu.. "viirietim nepiedien noluugties" kaut arii saprot, ka vainiigs.. tureesies liidz peedeejam, bet tie parasti nav "gudrie Viirieshi".

vispār sarežģīti ... viens uzskata , ka sazinkas ir notocis , krenķējās, provē izlīgt , bet otrs var nesaprast kas pa lietu , tas otrs ir paņēmis visu vieglāk , vai palaidis gar ausīm ...

Nu manā izpratnē tas ir kā rāvējslēdzēju aiztaisot- pa sekojošiem posmiņiem no vienas, tad no otras puses. un nav jau arī nozīmes pa vienu pusi ar to rāvējslēdzēju braukāt.

Jāizrunā tā prātīgi un abām pusēm jāizklāsta argumenti.

Geni > tas citats no kādas grāmatas... Būt paklausīgai vīram ir taktika, ar kuras palīdzību sieva var iekarot vīra sirdi, lai cik cietsirdīgs vai aizkaitināms viņš būtu.

Vēl viena gudrība...
Vīrietim jābūt stingram un apdomīgam savā rīcībā un saskarsmē ar citām sievietēm. Ja vēlies, lai tev būtu uzticama sieva un paklausīgi bērni, ta nedrīksti dzīvot ar svešu sievieti.

milaaka tak nav svesa sieviete..pavisam tuva ir   

Ixxi<
Parasti, pirms liekos gultiņā, uzzinu sievietes vārdu... Ja zinu vārdu, tad tak nevarētu būt sveša? :))

Ja jau ir bijis strīds vai domstarpība, tas drusku rādītajs tam, ka uzskati un argumentēšanas prasmes dažādas... Skaisti skan, ka izlīgšanas procesā abi vienādnozīmīgi. Bet vai tā ir reālaja dzīvē?

>bite

Protams, ka dzīvē tā NAV. Tā vienādnozīmība attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad izdodas izlīgt. Dzīvē parasti viens "leksies", un tad jau par kaut kādu izlīgšanu pat runa nevar būt, labākajā gadījumā- īslaicīga piekāpšanās kaut kāda acumirklīga mērķa labad.

Apvainoties, justies aizvainotam un dusmīgam vispār stulbi. Traucē dzīvot. Kamēr tas kreņķis nav dabūts ārā tikmēr tas grauž. Kad strīdās tad jau visbiežāk nedzird viens otru, katrs pie savas taisnības. Pēc tam, kad emocijas norimušas, sajēdz, ka tas pēdējais stulbums un var sākt runāt, jo ātrāk, jo labāk. Es nekautrējos pateikt, ka jūtos riktīgi apbižota vai arī, ja esmu bijusi vainīga. Izlīgums seko ātrāk vai vēlāk, galvenais to nešķetināt sevī. Ilgstoša klusēšana tikai noved pie slimīgām iedomām, pie tam, savām, kas bieži vien neatbilst patiesībai.

Šitam es piekrītu. Tas ir kā dzīvē...

Jā, roze, bet panākt, lai vīrietis runā un nestaigā kā rūgumpods... Tā jau tā augstākā pilotāža...