Laiks noteikti nav mīlestības mērvienība.
Mīlestība, drīzāk, ir laika izšķērdētāja, jo kā zināms, laika allaž tai maz. Te, cilvēkam, sākusies laimes bauda, un skat, laiks iztecējis. Bēdās gan otrādi notiek, laiks velkas, tiek piemests klāt.
Kaut saka, laiks visu dziedē... tas, kā redzams, arī "brūces" pavelk garumā, un otrādi, ātri pazūd laimes gadījumā. Ko tas man liek secināt - laiks ir neatkarīga eksistence, bet elastīga gan. Mīlestība ir laime. Laime ir saule. Saule liek izkust laikam kā uguns svecei caur degli...