Laiks - mīlestības mēvienība? / 40
17/01/2009 18:03 | Diskusija lasīta 7148 reizes
cik daudz var piekrist šādam apgalvojumam un uzksatīt to par patiesu?
Ar cilvēku, pret kuru sākam izjust personīgu attiecību, mīlestības deficītu, cenšamies pēc iespējas maksimāli samazināt kopā būšanas laiku. Tas nav nekāds brīnums, jo laiks, t.i., mūsu dzīve, ir arī universāla mīlestības valoda un mērvienība. Jo vairāk laika esam gatavi un gribam veltīt otram, jo vairāk no savas dzīves esam gatavi atdot otram, jo lielāku mīlestību pret šo cilvēku izjūtam. Tādā pašā veidā varam „izmērīt” arī citu cilvēku patieso attieksmi pret mums.
Ar cilvēku, pret kuru sākam izjust personīgu attiecību, mīlestības deficītu, cenšamies pēc iespējas maksimāli samazināt kopā būšanas laiku. Tas nav nekāds brīnums, jo laiks, t.i., mūsu dzīve, ir arī universāla mīlestības valoda un mērvienība. Jo vairāk laika esam gatavi un gribam veltīt otram, jo vairāk no savas dzīves esam gatavi atdot otram, jo lielāku mīlestību pret šo cilvēku izjūtam. Tādā pašā veidā varam „izmērīt” arī citu cilvēku patieso attieksmi pret mums.
Atbildes (94)
1adata, man arī ir nācieslāpīt. protams ne 15 gadus, bet ir...
tagad uz to visu atskatoties, saprotu, ka nu NEBIJA mums jābūt kopā, jo pārāk daudz nesavienojamu lietu starp mani un otru cilvēku - dzīves uzskatos, domās, attieksmē utt. bet tajā brīdī jau to visu neredz.
bet totiespēc kāda laika satiku citu, kolosālu cilvēku. tad gan domāju - nu i paldiesdievam, ka tur viss izbeidzās, jo attiecības patiešām bija jaukas un sirsnīgas, uz kuru fona tās iepriekšējās, kad sākās lāpīšanas pereods, izksatījās kā murgs.
tagad uz to visu atskatoties, saprotu, ka nu NEBIJA mums jābūt kopā, jo pārāk daudz nesavienojamu lietu starp mani un otru cilvēku - dzīves uzskatos, domās, attieksmē utt. bet tajā brīdī jau to visu neredz.
bet totiespēc kāda laika satiku citu, kolosālu cilvēku. tad gan domāju - nu i paldiesdievam, ka tur viss izbeidzās, jo attiecības patiešām bija jaukas un sirsnīgas, uz kuru fona tās iepriekšējās, kad sākās lāpīšanas pereods, izksatījās kā murgs.
0
0
enni2, es neko neredzu sliktu tajā, ka cilvēkam ik pa laikam ir vajadzīga vienpatība, lai sakārtotu sava domas utt. bez tam tu jau pasaki godīgi visu kā ir. nav jau tā, ka tu NEGRIBI satikt. vienkārši tev vajag kādu laiku nesatkt nevienu.
visu jau izšķir musu patiesās vēlmes un domas - vai patiešām gribam satikt un nevaram, vai arī kārtējo riezi atrunājamies, jo negribam satikt.
visu jau izšķir musu patiesās vēlmes un domas - vai patiešām gribam satikt un nevaram, vai arī kārtējo riezi atrunājamies, jo negribam satikt.
0
0
lai katrs pats izvērtē, kas viņam skaitās spēciga un kas vāja sieviet.
ja vīrietim liekas, ka tāda sieviete, kas pati var tikt galā ar savām problēmam, ir pārāk spēcīga priekš viņa, tad kam man tāds vīrietis ir vajadzīgs? man jau nu personīgi nē.
savukārt tāds, kas uzskatīs, ka sieviete, kura pari var tikt galā ar savām probēlmām, ir vāja, tāpēc, ka baidās citiem uzticēties un tāpēc centīsies pierādīt, ka ir tās uzticēšanās vērts, tāds lūk ir priekš manis.
bailes no kaut kā arī ir vājuma pazīme.
ja vīrietim liekas, ka tāda sieviete, kas pati var tikt galā ar savām problēmam, ir pārāk spēcīga priekš viņa, tad kam man tāds vīrietis ir vajadzīgs? man jau nu personīgi nē.
savukārt tāds, kas uzskatīs, ka sieviete, kura pari var tikt galā ar savām probēlmām, ir vāja, tāpēc, ka baidās citiem uzticēties un tāpēc centīsies pierādīt, ka ir tās uzticēšanās vērts, tāds lūk ir priekš manis.
bailes no kaut kā arī ir vājuma pazīme.
0
0
vispaar jau reizeem tas laika un iespeeju truukums ir pilnigi pamatots un reaals..
miilet var ari caur gadiem..
ka es te nesen piemineju pari kas satikas no jauna vecuma..kad abiem otras puses bija mirusas..
ja kaut kas jauniba vinjus bija izskiris..
bet abi visu muzu viens otru bija paturejusi domaas un sirdi..
sagaja kopa kas abiem bija jau 60..
ta ari notiek..
miilet var ari caur gadiem..
ka es te nesen piemineju pari kas satikas no jauna vecuma..kad abiem otras puses bija mirusas..
ja kaut kas jauniba vinjus bija izskiris..
bet abi visu muzu viens otru bija paturejusi domaas un sirdi..
sagaja kopa kas abiem bija jau 60..
ta ari notiek..
0
0
neparastaa, tur jau ir tā lieta, ka runa galvenokārt ir par GATAVĪBU un GRIBĒŠANU būt kopā un pavadīt laiku pēc iespējas vairāk kopā ar otru cilvēku, ja tikai rastos tāda izdevība un iespējas.
gribēt un reāli, fiziski varēt ne bieži vien saskan. bet visu jau galvenokārt nosaka mūsu attieksme, vai ne?
gribēt un reāli, fiziski varēt ne bieži vien saskan. bet visu jau galvenokārt nosaka mūsu attieksme, vai ne?
0
0
1adata, man arī ir bijis tā, kaķeru kaifu no vientulības. sevišķi jau pēc kaut kādām ļoti apgrūtinošām attiecībām. vēl ir bijis tā, kapēc kaut kādiem lieliem sirdsdēstiem un pārdzīvojumiem liekas "nekad vairs!!!!"
bet zini, paiet laiks un iestājas tāda kā tukšuma sajūta... paliek garlaicīgi tā tikai sev dzīvot... gribas kaut ko jaunu... kaut ko papildus tam, kas jau man ir.
bet zini, paiet laiks un iestājas tāda kā tukšuma sajūta... paliek garlaicīgi tā tikai sev dzīvot... gribas kaut ko jaunu... kaut ko papildus tam, kas jau man ir.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni