Nu pag, pag..kāds sakars fuj un nē?!
Man tagad vainīgai jājūtas vai?! :D
Bet nu tīri organiski man tādas sajūtas vairs nerodas. Vīrietis var tā patikt, ka acīs cērt, bet tās ir pilnīgi citas izjūtas kā padsmitniekos, kad tiešām tā otra dēl varēji spilvenos bļaut un mīlas aforismus rakstīt :D miegs nenāca un vēders čokurā rāvās satiekot :D Vot tad ir rozā brilles un neredzi realitāti! Nu tagad nav un cauri. Pat nespēj iedomāties, ka es tādam mana vecuma vīrietim tītos apkārt kā tiko samīlējusies pusaudze :D ka neredzu ne trūkumus ne ko apkārt :D Nu tak divi pieauguši cilvēki, kādi vairs taureņi?!. Nobriedušas attiecības, kurās ir gan jautrība, gan nopietnība un viss pārējais. Bet rozā brilles?! Jūs koa?!
Tiešām ir tādas ’pašas sajūtas kā padsmitniekos, kad bez otra dzīvot nevarējāt, viss bija nezināms, jauns un jaunības maksimālisms daŗija savu??
0
0