es jau te vienreiz šo liku, bet nupat atkal iederas- cerams, ka netraušos :) Kāzu diena - visi zagsā gaida jauno pāri, bet šie kavējās..Beidzot abi ierodas aizelsušies un ceremonija sākas. Vēlāk līgavas družkas prasa jaunajai sievai, kas bija, ko kavējās?? Šī saka - normāli taisījāmies, jau nupat iesim, bet te uzreiz skatos - mans Griša paliek tāds kā šaubīgs, kā nemaz negribētu, kā baidītos nez no kā - jūtu, slīd no nagiem laukā. Es tad metos šim klāt un uztaisīju minetu - centos kā nekad, dziļi ņēmu iekšā, šis kusa aiz laimes, bet es no riebuma gandrīz apvēmos - bet ko kāzu dēļ neizdarīsi - taču tagad zinu, ka nekad vairs krānu mutē neņemšu!
Jaunajam vīram draugi arī prasa, ko šie tā kavējās? Šis saka - jau taisījāmies, bet tad es sāku šaubīties, vai man to vispār vajag - nekas īpašs jau no viņas nav, lai katrā ziņā precētos un visa dzīve mainītos..Te uzreiz viņa metās man klāt un tāādu minetu uztaisīja, ka es no laimes gandrīz vai izkusu :) Nu tad padomāju - ja viņa tādus minetus taisa, tad tomēr būtu pareizi precēties... Tā gadās
0
0