Vispār jau... ir cilvēki, kuri pat lielos gados spēj smieties kā bērni, priecāties par niekiem, azartiski darboties un... ai, nu paši saprotiet. Un ir tādi, kuri vienmēr piedomā, ka tā vairs neklājas, ka kur tad nu, manos gados un manā vecumā. I ne tikai paši piedomā, citiem vēl norāda. Bet nav taču jāpaliek piezemētākam, nekā patiesībā jūties. Un nav tam sakara ar naivumu, ar prāta spējām, ar rozā brillēm vei vēl kaut ko.
Vissliktāk, manuprāt, ja pārī satrāpās viens tāds- jaunavīgs un dzīvelīgs, un otrs- mūžīgais zanuda.
0
0