viss vairāk man interesē sev es pats... un necīnos ar nepārvaramu varu... Par sievietēm - kau ko jau zinu gan par tām sievietēm, ne visu, bet kaut ko gan. Un pirmais ko es zinu, ka viņas ir mainīgas... šodien šādas, rīt jau savādākas... man nav laika, izskraidīt viņu pārmaiņam līdzi... Visu var sarunāt, ja abi nomierinās...
Un vēl... tas ir mans princips... sieviete nedrīkst būt izmantota... un es pats arī negribu būt izmantots.

padomāju... pasmējos...


tad jau melot un krāpt arī ir vīriešā cienīgi...

... varbūt piedzerties un nokniebties??

varbūt..varbūt...

kad piedzerās, tad jau nekāds kniebējs vairs nav

Hei! Bljauris dzīvs!

heiii!! atkal briivs uz 1 briidi hehe

šito vajag nosvinēt

Jo tu esi dzīvs, jo tu esi dzīvs (dziedu)... pumppurumm..
Viena vieta uz brieža vēl brīva...

tobiš savvaļas dzīvnieku mocīšana!

vakar bij dzeivs, a kas ta šodien?..atkal arestēts?

Noteikti nevajag! Bet tas nav tik vienkārši un viegli... ;)

Vajag un kā vēl vajag!
Patiesība nekad nesāp, tikai viss, kas ir bijis pirms un pēc tās... laikam to teicis Remarks:))

vailet, un tiešām, ko ar to patiesību darīt tālāk?

Racionāli izmantot, atkarībā no pašas vēlmēm:)

Rit, vai tad labāk domāt, ka viss ir ok un izlikties par glupu muļķi?
izzini patiesību un tavās rokās ir informācija, tā ir liela priekšrocība...
ko darīt?... risini problēmas, jo tādas situācijas rodas tad, kad viss vairs nav kā vajadzētu būt!

mani, piemēram, reti "uzrunājušas"dižgaru prātulas, jo pārāk bieži tās ir teatrāli patētiskas.ja cilvēks ko noīmē, tad nepatīkamā patiesība sāp.kā jau agrāk tiku teikusi-viss atkarīgs no sāpju sliekšņa

vaileta, pirmkārt, zināšana taču uzreiz nenozīmē, ka esi muļķe, vai ne? Otrkārt, no pieredzes zinu, ka visbiežāk ātrumā tiek sastrādātas tādas muļķības, ka maz neliekas... ļoti bieži neatgriezeniskas, par kurām vēlāk jānožēlo... Un tad nu jāsecina, ka labāk nebūtu zinājusi... vai, ja spēj aukstasinīgi noturēties un, iespējams, pat izlikties, ka neko nezini un nestresojot vērst ko par labu... Tad - cepuri nost! Bet pārsvarā dzīvē viss notiek savādāk... jau sākot ar šīs informācijas iegūšanu... kā jau pieteikumā minēts...

Es no viena profesionāla meitu ģēģera (bijušas kādas 4 laulātas sievas un nezināms skaits- nelaulātu, bērni izmētāti pa visu pasauli, bet pievilcīgs pēc velna) dzirdēju tādu domu: pirms precēšanās esot jānoskaidro, kāda būs attieksme pret otras puses krāpšanu. Jo ir jāsaprot, ka ir cilvēki, kas nekad un nevienās attiecībās bez sānsoļiem neiztiks. Vai nu otra puse to ir gatava pieņemt, vai- nekas tur nevar sanākt.
Man liekas, ka tādu pleiboju sievas klusībā arī apzinās, kāda ir situācija, vienkārši piever acis un dzīvo tālāk. Jo daudzi no viņiem labi pelna, ieņem augstus amatus, starp citu, rūpējas par ģimeni, mīl bērnus (un sievu arī!) visu nodrošina... jautājums ir par izvēli- pievērt acis uz veča maznozīmīgajām dēkām un dzīvot tālāk, kā ir, vai doties nezināmajā nākotnē. Te nu izvēle katras pašas ziņā.
Lielā mērā piekrītu Rit.

viss būt taisnigi, ja šo faktu izrunātu uz abām pusēm, sānsoļi ir abiem, ja ir tāda nieze..