dzemdē tāpēc ka nav izvēles dzemdēt vai ne, nav kontacepcijas..
kāda tumsoniba tiešām
Ja nu tas tā būtu, tad man tāds jautājums, kādas, interesanti, ir savstarpējās attiecības ģimenē pēc tam, kad sieviete ir piedzemdējusi piespiedu kārtā kādus padsmit sīčus? Vai tad ir iespējams tas, ko es redzu, - ka dēli rūpējas par saviem vecajiem vecākiem (un - it īpaši - mātēm) tā, kā mūsu sievietēm i sapņos nerādās? Visas jūtas piespiestas un pazemotas. Kādi ir varianti tādā situācijā? Nevaru saprast, kāpēc par masveida apspiesto sieviešu pašnāvībām tā kā nedzird? Nu, kādi vēl ir varianti? Aizbēgt? Arī par sieviešu masveida migrāciju dzirdējis neesmu. Kas vēl? Un galvenais, Anksa, kāda nesatricināma pārliecība! Vesels pusmirjards sieviešu, un nevienai nav izvēles un konracepcijas arī - nu, nav!
Jā austrumos šobrīd vairākās vietās karadarbība notiek. Super iespēja, ja nīsto veci nošauj, tad pamest sīkos un kļūt brīvai aizbēgot. Tik’ neesmu ne par ko tādu dzirdējis, un bērnu namu ar’ kā nav, tā nav. Tāpat kā veco ļaužu pansionātu.
0
0