vispār jau te tā tēma radās, ne jau par uzticību... bet gan par sašutumu par to, ka dāmas manā vecumā atklāti atzīst, ka nav monogāmas... ka arī atzīst to, ka nemaz nav ar mieru uz monogāmām, patstāvīgām attiecībām, kopdzivi un laulību... un tā arī viss pastarpināti aizgāja līdz pansionātiem...  

 uzticībai ir būtiska nozīme, ja esi attiecībās, patstāvīgās un ar tālākejošu perspektīvu... tad arī vispār, vismaz man, nerodas nekādas šaubas par uzticību, abpusēju... un priekš manis tas ir pašsaprotami...  tāpat līdz šim nav gadījies satikt vīrieti, kurš domātu atšķirīgi šajā jautājumā..

Haijam, nav jau gan, bet pieprasīt otra uzticību sev, gan ir īpašnieciska īpašība.

piekrītu costa

ube, redz, tās pieredzes ir dažādas. un tieši neuzticīgais var būt oi, oi, cik īpašniecisks.

Nu gluzji atveerto durvju diena arii nav pienjemama.. Kaadam liidzsvaram ir jaabuut! Domaaju, ka Costa pareizi uzrakstiija

ja man kāds uzraksta par patstāvīgām attiecībām, tad es diezgan nesmuki atbildu..

Ja man buutu tagad jaaprecina meita, ko tad es teiktu vinjai?? Ai, tak netici vinjam, nesoli neko... Tad tas tieshaam ir shausmas

Pagājušo vasaru vienu izprecināju... pa smuko! 

Ja man buutu tagad jaaprecina meita, ko tad es teiktu vinjai?? Ai, tak netici vinjam, nesoli neko... Tad tas tieshaam ir shausmas

Stulbi, bet izskatās, ka situāciju uz to pusi arī ir.

Mana arii jau sen izprecinaata, un man ruup vinjas laime

Šaubas vienmēr rodas..tikai beigtam nerodas šaubas, bet dzīvie ar šaubām cīnās :)

Man rūp gan izprecināto bērnu laime, gan pašai sava laime. 

Ja man būtu meita jāprecina, tad es apskautu un novēlētu laimi sacīdams - Ar kauko taču reiz bija jāsāk tā kā tā! Malacis, meitene!

Kaa man viens labs pazinja teica - kameer varu, tikmeer daru, kad vairs nevareeshu, buushu uzticiigs...

nu nekad neteikšu ne dēlam ( kurš nu jau gandrīz gadu oficiali vīrs), ne arī meitai, lai šaubās vai neuzticās... ja vien nebūšu 1000% pārliecināta, ka man nav taisnība...
 ir jādod iespēja pašiem līdz konkrētai pieredzei un secinājumiem nonākt- citadi jau viss būtu baigi viegli- paņem gatavu vecāku dzīves modeli un dzīvo laimīgs- bez kļūdām, parpratumiem, šaubām un arī bez patiesa un īsta prieka...
 katram mums tā dzīve jaizdzīvo un pašiem pie savām atziņām jānonāk- tikai tad ir dzīvei " sāls’ ..un tikai tad mēs te pazirgoties varam par savu reālistisko dzīves uztveri...

Jā, Costa, tikai dzīves skola mēdz būt ārkārtīgi dārga!

sākas... lēto skolu propagandētējs...  

ne tikai dārga, bet arī vērtīga.

labas skolas nekad nav lētas...

ko Jūs puiku zemē dzeniet... atšķirīgs viedoklis ar ir viedoklis...