Dažādiem diskutantu vecumiem, dažāds skatījums.
Tak te virkne dalībnieku, kas saviem bērniem teikt par dzīvi nevar neko, jo tie paši jau zin daudz ko.
Lai brīdinātu, ka nedrīkst pirkstus rozetēs bāzt, tas jādara agrāk, bet vai ieklausīsies?
Daudz reiz dzirdēts, jā mamm, tēt, jums bija taisnība, tikai dzīve ir dzelzceļš, var pārmijas bīdīt ta vai citādi, bet apgriešanās vietas nav, atpakaļ neatbrauksi.
Un uzticība ir diezgan vāji definējams jēdziens, stipri prevalē privātīpašnieciskuma tendences.
Ja divi jūtas labi, kāpēc uzskatīt, ka citi cieš, ja nav PRivĀtīPašnieciskuma tendences ?
0
0