pag... pilnu gaitu atpakaļ! ... es Tevi, vai Tu mani?

"Ja man kopdzīve būtu jāsāk ar laulības līgumu.." (c)
Nedaudz ( bet tikai nedaudz pārfrazējot ) ja kopdzīve jāsāk ar obligāto zagsu... ar nodrošināšanos... ar aprēķinu... jo kā gan savādāk nosaukt šo "Lai nav tā, ka viena puse ielikusi savu mīlestību, atbalstu, uzmanību un rūpes,   lai otrs var bīdīt lietas un pelnīt, bet pēc tam kā veca čība tiek izsviesta uz ielas, jo vietā tiek iegādāts jaunāks modelis."( c ) kā vien par rūpīgu aprēķinu. PAR GARANTIJĀM.

Un ko darīt, ja nu tas otrs nevis aiziet, bet atmet pedāļus, pirms paspējis atpelnīt ieguldītās rūpes, uzmanību un lielo mīlestību, ko???

Es viņus.

Oij, es kaut kam te esmu iemaisījusies pa vidu. Piedošanu

Es būšu no tām, kas nevēlējās precēties un nevēlas arī tagad.

Nu tad viss, kas pagūts sapelnīt, paliek cienījamo statusu ieguvušajam otriniekam.

Ja laba saimniece, tad neviens uz tavu mantu nekāros

man lūdzu personīgai saprašanai - vīrieša(sievietes)manta un mantība ir viens un tas pats?

Mani atkal interesē vai vīrs ir kustamā, nekustamā manta, vai kopīpašums ja tas tekulis papildus vēl kādai bijis lietošanā?

citas vīru uzskata par kustināmo daļu un kļūst vai nu par vīriešnīdējām vai īslaicīgu (sex) sakaru piekritējām.

laulibu līgums ir normāla lieta neka briesmiga tur nesaskatu

tā ātri pārskrēju tēmai un man tā agadina teicienu ’’Paši pūtām paši dzēsām’’

versij..īsti nesapratu, biji sametusi vienā maisā pārāk daudz.  
Bet..pie tā, ko citēji manu teikto, tomēr pieturos.
Jā, man laulības līgums liekas aizvainojošs.
BET..man nav gan arī sliktas pieredzes... (mantiskās lietas).
Ja tāda būtu, iespējams spriedums būtu citāds.

Laulība nav garantija, ka pāris nodzīvos 100 gadus un visus no tiem laimīgi- kopā. Tapat- nav garantijas, ka nelaulāts pāris izdarīs to pašu.. šķiras kā vieni, tā otri... un ne mazāk dramatiski. Abas reizes, kad viesojos zagsā( labi jau skan..)- tas bija jauks brīdis, kad apliecinājām - cieņu viens pret otru-un savu izvēli- mēs esam komanda- visās izpausmēs.. nevis tikai- draugu lokā, pie galda, gultā, ... Laulības līgums- [pilnīgi normala padarīšana, finanses ir jātur noteiktā kārtībā..bez variantiem, kas šķiršanās  momentos- balstās uz emocionalitāti, nevis- saprātu . Termins - civillaulība - pastāv, tā ir tā pati laulība, ko slēdz- pēc civillikuma panta nr//  Faktiskā laulība- ir kopdzībe bez oficialas noformēšanas... Un atceramies, ka valsts aizstāv reģistrētas laulības( un arī laulāto) tiesības... ikdienā var būt gana daudz sīku un ne tik sīku situāciju, kad atšķirība ir makten jūtama.

babuli, vienojāmies "kopīgā dziesmā" 08:37:56

Visgudrība ne pie kā laba nenoved, varbūt vajag reizēm padomāt par savu kustamo... svešatnē, lai nekļšt par lielisku laupījumu!

jūs gan abas viena otru mīliet

agit, vēl, kad biju maza meitene, man bija sapnis, lai mājās būtu sunīts, man pat bija grāmata "Paša audzināts draugs" :), bet mamma zināmu apsvērumu dēļ bija pret. šajā vēlmē nekur tālāk neesmu tikusi, jo arī vīrs ir pret suni dzīvoklī. bet! labā ziņa ir tā, ka nu ir suncīc. ne man vienai gan, bet tas nekas.

Raganiņ, es ar Tavu citātu papildināju savu iepriekš teikto. Laulības līgums kā indulgence. Pats laulības fakts kā indulgence.

Tā jau laikam sanāk, lizette