Labs jautājums.. kapēc vispār jāprecas..? Mani arī pat ar varu pie altāra neaizvilktu..

es domāju neko cilvēks jaunu neizdomās, ir universālas vērtības un vai tās būtu jāmaina... ? var jau cilvēks negribēt precēties. Tad lai  arī neprecās, bet nekas universālāks par laulibas institūciju nav izdomāts un gadsimtos pārbaudīts. Tur klāt es domāju ka precības nevajadzētu izskatīt tikai  civillikuma ietvaros, man šķiet tur ir arī liela daļa emocionālās patiesības...  
Nu gan, es laikam kaut kadas muļķības sarunaju, bet tas nenozīmē, ka ja es esmu traks jums arī jābūt trakiem...

Precēties vai neprecēties... tā ir katra brīva izvēle... Jā sarežģītāk ir ar oficiāli nereģistrētās ģimenes atvasi... Visas vecāku gribēšanas vai negribēšanas atspoguļosies bērna psihē... drošībā, stabilitātē un pārliecībā...
Protams tas notiks vecumā, kad bērns sāks apzināties un iepazīt apkārtējo pasauli (apkārtējos bērnus)... Tas ir sākot no 4-5 gadi... Bērni diemžēl ir Ļoti tieši un tā iemesla dēļ arī nežēlīgi...  Pārāk garus palagus še nevēlos rakstīt, tas tautiešus nogurdina...   
Taču vienu gan varu teikt... Reģistrē vai nereģistrē laulību... Tas ietekmē jauniešu ģimenēs tieši atvases...  
Vēlēkā periodā... kad netiek plānoti bērni, tas ietekmē galvenokārt tikai pašus, bet cilvēki ir pieauguši un spēj prognozēt savu statusu un rezultātu.

Vai ir bijušas problēmas? Vienīgā līdz šim zināmā problēma ir tā pavecā, paštaisnā un konservatīvā darbiniece, kura vienu no maniem mazbērniņiem no slimnīcas izrakstot atļāvās par bastardu nosaukt. Jo, redz, vecāki nav oficiāli reģistrēti. Dod Dies katram bērniņam tik ļoti divus un tik ļoti labus vecākus. Jā. Nesareģistrējušos. Un?  

( Nekādas izmaiņas psihē gan neesmu novērojusi. Stipri ticamāk, ka tas tā varētu gadīties nepilnā ģimenē. Bērni, Ixxi, saviem vecākiem laulību apliecības neprasa )

Versija, vai galīgi neko neesi dzirdējusi par A. Maslo vajadzību piramīdu? Zheel, ka izglītots cilveeks aprobežojas ar vienu bēdīgu pieredzi...  
Jaa, ir bijusi gadījumi, ka skola beerni uzzinot par dazhaadajiem uzvārdiem to pabalsta bērnam ... Tas nav īstais tētis vai mamma... Tas bērnam rada diskomfortu... Lidz ar ko traumē psihi... Tas, ko redzat jūsu savā bērna nav ne tuvu viss, ko jūs ziniet pilnība par bērnu ...  
Lai cilveeks būtu pilnvērtīgs ir jābūt veselam visās jomas . 
Diemžēl sen jau A. Maslo ir pierādījis - ja kaads no skalas līmeņiem nav pilnīgs, tad nākošais līmenis automātiski nespēj būt pilnvērtīgs.

Un ko Maslo saka par precētiem, kuriem katram savs uzvārds?
Nu nav visiem jādzīvo pēc Maslo piramīdām...

Protams, ka nav jādzīvo. Tas ir viennozīmīgi .
Tikai var padomāt cik veselīga būs bērna attieksme dzirdot tos tekstus, kad viņš apzināsies to nozīmi. 
Tādas slēptas dusmas būs beernaa, jo viņš neko nespēj mainīt.

Vecos laikos par šādām attiecībām runāja tieši un skaidri: piegulētāja(s). Tas ir sinonīms tagad tik populārajam vārdam civilsieva/civilvīrs. Patiesībā šāda termina oficiāli nav. Nav arī civillaulība.

 Cik nav redzēti gadījumi, ka vienas attiecībās iesaistītās personas nāves gadījumā partneris tiek atstāts bez jumta virs galvas kaut pusi kaut desmitiem gadus kopā abi ir nodzīvojuši.

Nu to ka paliek bez jumta... Tas ir katra paša izvēlēts staavoklis, bet ja tādas attiecības ir uzspiestas bērnam... Tas jau ir cits jautājums. 
Ja man nebūtu nācies strādāt ar bērniem - jau veelaaka perioda, tad varbūt es ar teiktu, ka tam nav nozīme. 
Vai maz dzirdēts kā beerni kaitina cits citu...

kad man bija bišķi 20+ un draudzenes precējās, un baltās kleitas zibēja vien, man arī tik ļoooti gribējās to balto kleitu, ka ak vai!tā kā tas īstais gredzenotājs nenācanenācanenāca, tad es nolēmu tā: nu i nafig, nevajag nekādas precības, oficiālas reģistrācijas un tml izdarības. savukaŗt, tagad es domāju citādāk... man liekas, ka oficiāla savienības reģistrācija apliecina... es piekritīšu tiem, kas saka-tās ir īpašas sajūtas un īpaša piederības izjūta(kam-? nezinu). jā, es zinu ka precēšanās nav garants laimīgai kopdzīvei 100gadu garumā, bet tas ir apliecinājums vēlmei(te nu es atkal nerunāju par piespiedu laulībām, piemēram, negribēta grūtniecība)

bet runājot par versijas aprakstīto situāciju bērna izraksta gadījumā, tāda tādu atrada-kā viena paštaisna, tā otra.

Atkal klišejas no sērijas, ka jābūt tieši tā kā ierakstīts svarīgos papīros???? 21 gadsimtā arī bez visiem zieģeļiem ir iespēja nokārtot formalitātes lai pēcāk nebūtu šausmās jāskrien stabā! Vispār ir faktiskie lauleņi un faktiskā laulība nevis civilā!

Ixxi, tas gan ne no vecāku precībām, bet no paša rakstura atkarīgs. Jā, ir tādi, kurus apsaukā un kaitina dārziņā. Apsaukā un kaitina skolā. Apsaukā un kaitina armijā. Apsaukā un kaitina darbā. Utt, utt, utt. Un visi citi mūždien pie tā vainīgi.

Eipril, ka nokārtot? Ar kādu līgumu? Vai esi informēta, ka ar katru izmaiņu, iegādātu lietu vai jebko citu, tas līgums, lai būtu spēka ir jāslēdz no jauna.

Ja, Versija, un raksturs veidojas no audzinaashanas un temperamenta. Tā ka var izsecināt.

Nu, tagad visi fiki fiki saprecās, lai bērniem raksturs pareizais. Neviens nešķirās. Neviens nedzīvo aiz kautkādiem materiāliem apsvērumiem kopā ar netīkamu vīru/ sievu. Neviens nerisina domstarpības ne ar vārdiem, ne darbiem, ne bērnu klātbūtnē, ne aiz muguras, ne pie galda, ne gultā.

Vnk idille. Visi laimīgi.

Teoriju, Ixxi, visi zina. A praksē... praksē tikai pēc laika var redzēt- kurš gudrāk un kurš glupāk dzīvojis. I tad vēl katram savs viedoklis par gudrīgu un glupību.

Un ko ar to gribēji teikt? Vai pēc atvadām domām teikt to, kā būtu pareizi, ir obligāti vajag nosodīt, ka novecojošu? Domāju, ka ikdiena visiem ir zināma . Jebšu Tu reklamē, ka nevajag precēties, jo viss ir skaisti un saulaini? Arī tas būs novērtē ejams tik pēc gadiem... Ta kā, katrs var dzīvot kā uzskata par pareizu, sev pieņemamu... Es izteicu savu viedokli no novērotas pieredzes.

..ja par teemu, tad ar sii briizha praatu secinu, kam kas svariigaaks, lai preceetos:
baltā kleita,
gredzens pirkstaa,
statuss,
bērniem par labu,
turpina tradīcijas,
apzīmogo abpusēju mīlestību... utt.

Kamēr viss kārtiba var ari nejust laulajies vai dzivo tāpat kopā, bet ja kas kā, piemēram nesenajā Maksimas tragēdijā..
vai jebkurā citā nelaimē ... mirstigi esam visi..nu tad gan sākas problēmas..