Viss ir vienkārši - nav ko dzīvot kopā, ja ik pa laikam rodas vēlme paciemoties svešās guļamistabās. Dzīvo brīvu dzīvi un nenāksies klausīties pārmetumos vai melot un baidīties tikt pieķertam/ai.

es zinu tikai to, ka es esmu atreibīgs... kaut gan ņē... kūdijos... es visus savus pāri darītājus ieliku  tādā it kā no sevis tālakā stūŗi ar uzrakstu - PRETEKĻI... un attiecīgi es pret viņiem tā arī izturos... un šajā apzīmēumā ’’PRETEKLĪ’’ var būt dažāda nozīme... vērtējums viens - es zinu uz ko šie cilvēki ir spēīgi i eto po požizņēno un man tas uz ko viņi ir spējīgi nav pieņēmams...

Vienkāršāk ir izsvītrot no "saraksta" iztēlē apbērējot ar visu kā pienākas - aprakt, paraudāt, izdusmoties un novēlēt laimīgu taciņu jeb vieglas smiltis.. mazliet pašiedvesmas un "nelaiķis" kā nebijis pazudīs no domām, sajūtām.

P.S. Pati izmēģināju - darbojas.

Seks nav tas, kas satur ģimeni, bet gana svarīgs, lai pastāvētu kā vērtība.

Protams, bet lai ir svarīgs vienam ar otru! nevis svarīgs pa labi vai pa kreisi.

Ja jau turās kopā, tad gan jau ir svarīgas lietas, kas satur.

Reizēm tā svarīgā lieta ir bailes kaut ko mainīt... bet nu ja kam patīk spēlēt teātri, uz priekšu, lai iznieko savu dzīvi un tēlo ģimeni..

Ja bail, pats vainīgs. Un tā ir dzīve, ne teātris. Patīk vai nepatīk, tā tas notiek tagat, bijis senatnē un būs arī nākotnē. Piekrītu, ka pats izvēlas kā dzīvot, nav jēga savu morāli uzlaikot citiem.

Nespēju iedomāties, kas mani varētu noturēt šādās attiecībās. Esot jebkurā pusē - ja sāk raisīties fantāzijas un vēlme pēc kāda cita, tātad saistībā ar mājas variantu iestājies Sahāras tuksnesis, un arī- ja ienākusies informācija par krāpšanu, tas pats.

Tāpēc jau teicu, ne jau sex satur ģimeni. Mēdz būt krietni svarīgākas lietas. :)

Nevaru iedomāties kas var būt svarīgāks par cieņu un uzticību.

Cieņa izpaužas krietni lielākā amplitūdā, nekā aprobežojas gulta.

Asaka - un es piebildu - lai ir svarīgs vienam ar otru.. Tad arī nebūs mākslīgi jāsatur...

Bet gulta noteikti ietilpst minētajā amplitūdā.
Dačuk, īsi sakot, jānošauj bez brīdinājuma un jānorok bez mācītāja. Turklāt ar klusinātāju neskaitās slepkavība.

Kāpēc tiek uzskatīts, ka mākslīgi kaut kas tiek saturēts? Tak visi pieauguši, nelemjiet citu vietā.

Tas, kurš krāpj tam ir labi kā ir, viņš iekārtojies un savu dzīvesveidu, visticamākais, nemainīs. Bet tas otrs - nekad neticēšu, ka neko nezina par dzīvesbiedra sānsoļiem, nav nojautis, nesaprot... tomēr turas pie esošā varianta, nereti kaut kā cēla vārdā, visbiežāk izmantojot bērnus par šo mākslīgās ģimenes saturētāju. Otrs populārākais ir mantiskās vērtības, ir bail zaudēt ierasto dzīves līmeni, sociālo statusu, neatraidāmā mantinieka statusu...

Es tikai nesaprotu, kāpēc dažas diskutētājas uzskata, ka viņas visu zina labāk un viņu modelis ir vienīgais pareizais? O.K. dāmas, neviens jums neliek krāpt vai piedot krāpniekam, bet pieļaujiet taču, ka var pastāvēt arī citi attiecību modeļi, ne tikai jūsu kristāltīrais un morālais Ja tas krāpējs ar apkrāpto turpina dzīvot kopā, tad tā ir tikai un vienīgi viņu pašu darīšana, un citiem tur nebūtu ko bāzt savu degunu.

skaidrs, ka krāpt ir slikti-ņemot vērā morāles normas, noteikti.cita lieta ir tas, ko minēja nella.ja "piekrāptā puse" ar to samierinās un izliekas neredzam, tad nevienam nav tiesības jaukties un moralizēt, "kā gan viņa to piecieš... " ja reiz piecieš, tad noteikti ir iemesls, kāpēc.

Nella un Lizete - izteikt savu viedokli, savas domas par tēmu nav tas pats, kas "jaukties un moralizēt". Toties Jūsu interpretācija gan par kaut ko liecina...

Un par ko tieši?