Jau atkal tiek lietots citāts, ka neviens nevienam nepieder, ka nav otra īpašums (reizēm piemin, ka tas minēts Bībelē, reizēm ne), bet to, ka šie citāti/prātulas/atziņas ir sadaļā par verdzību, gan cītīgi ignorē.
Toties visādu atrunu izdomājumos pašu Minhauzenu sit pušu.
Un vainīgs vienmēr būs tas otrs, tas, kuru piekrāpa, jo redz nebija uzdevumu augstumos, un nelīda vai no ādas ārā, lai tikai pierādītu, ka ir labāks par apkārtējo vidi. Tad nu pa kreisi šļucējam uzreiz trumpis rokā-nav viss tā kā
es gribu, kā
man ir labi. Un pie velna! ka partnerim kas var nebūt pieņemami, vai nesaprotami, vai pat nenojaušami, jo informēt par savām prasībām un vajadzībām aizmirsās. Tikai uz jautājumu, ko tad pats ir darījis, lai savā ģimenē saņemtu to ko kāro, atbildes nezkāpēc nav.
Turklāt krāpšana liecina par to, ka otru uzskata par tik stulbu, ka droši var likt ragus.