Nu gan Tu nolaidi lažu

Piektdieni, Tu esi nejauks
Es kaut kā visu savu mūžu ar saviem matiem esmu darījusi kas tik ienācis prātā un nekad vēl neesmu dzirdējusi nevienu noliegumu vai nosodījumu... bet ja pasaka, ka ir pa smuko, tad taču ir tā īsti patīkami, pie tam domāju, ka ikvienam

pojasņiķe, kur laža?

Vai laža nav tā dēļu gultas imitācija, ko filmās rāda par dzīvi zemnīcās

Azkabaniņ, mīļumiņ (protams, ka nejauks) - bet tas, "ja pasaka, ka ir pa smuko (protams, ka patīkami)" taču absolūti nepierāda, ka dzīvo ar tevi, nevis ar matiem, drīzāk otrādi...

Tev ar Piektdienīt bučas, mučas
Es īstenībā īsti nesaprotu kā var nodalīt sevi no matiem... dzīvo jau jebkurā gadījumā ar cilvēku un matu esamība vai neesamība ir tikei daļa no konkrētā mīļuma... Vai tāpē mani mazāk mīlēs, ja sadomāšu nokrāsot zilus matus? Nu iespējams, ka apcels kādu laiku, bet nekas tak pēc būtības nemainīsies... tāpat ar garumu frizūrai - mati nav zobi, ataugs
Tad jau sievietēm ar būtu visām vīri jāpamet, ja tiem sāk izkrist mati - sak apprecēju ta ar matiem a kas te tāds tagad notiek

Piekrītu tai daļā, ka dzīvo kopā ar cilvēku, ar konkrēto personību. Taču... ja vīrietis ir tāds dunduks, vai sieviete ir tāda flegma, ka nepievērš uzmanību sava partnera izskatam, tad dabū ko pelnījuši. Respektīvi, vai nu ar laiku pazaudē partneri, vai iegūst otru tādu pašu vienaldzīgo, kurš vairs ne tikai par otra, bet arī pats par savu izskatu neuztraucas.


A izskatīuga sieviete ir vīrieša lepnums. To tak Tu zini. Pašam tāda. Sanāk, ka dullojies. Sanāk, ka runā vienu, bet dari citu.

Azka, runa ir nevis par sevis nodalīšanu no matiem, bet par to, ka vīram nav nekādas teikšanas par maniem matiem. Jūti atšķirību? Tajos 33 gados, ko esam nodzīvojuši kopā, man ir bijuši gan gari, gan pavisam īsi, gan pusgari, gan dažādās krāsās krāsoti un arī dabiskas krāsas mati. Bet jebkurā gadījumā tā esmu bijusi es kādā manas dzīves un laulības posmā. Jā, ir bijušas vismaz divas reizes (ko es atceros), kad viņam mana frizūra vai matu krāsa nav īsti patikusi, vienreiz man pašai nepatika, bet tā bija rupja frizieres kļūda. Visādi gadās. Bet tāpēc jau viņš neskrēja prom. Par to ir runa, kā pretarguments Barsika tekstiņiem

Mir, družba, žuvačka... es jau saprotu, ko mēģināji pateikt... pati mēģināju ko līdzīgu te prātuļot, kā piemēru minot vīriešu plikpaurību. Gan jau ka Piektdienis ar tikai pakoķetēja... viņš jau mums te ir tāds sarežģītais zvirbulis

Piektdienis ir piesiešanās meistars Nez, vai viņš savai jaukajai sieviņai arī šitā piesienas?

Bet reizēm jau taisni interesanti, kad piesienās... ja tā pa smuko un bez negatīvisma... tad uzšķiļas dzirkstelītes

nezinu cik daudz jūs ietekmējat savu otru pusīti matu griezuma, garuma un krāsas izvēlē, ar mani bijuši vārgi mēģinājumi, kuri beigušies slikti - saprotams, ne man [slikti]!

... mati..jaa, manuprāt tas ir ļoti svarīgi.
Ja vēlamies tam otram patikt, tad manuprāt visai loģiski ir rēēkināties ar tā otra cilvēka viedokli!

... labb, bišk no cita skatpunkta - cilvēkiem, kas man tālu apkārt, ir vienalga, vai es lisijs, vai hipijs, vai ar punci, vai kuļtūrisC... viņiem no tā nekas nemainās... bet priekš savas otras pusītes (ja/kad tāda būs) es tomēr pacenstos, uzzināt, kādu viņa mani vēlētos redzēt, izskaitļotu, cik un kur tas saskan ar manis paša domām (kuras, gudrs sievišķis būdams (jo negudras man netīk), viņa arī bišk (cik nu es atļutu :)) ) spētu pieregulēt)...
... tas paC ar viņu - ja jūtu, ka bišk pacenšas, piedomā arī par to kā es viņu redzēšu, ko domāšu, tad viņas vērtība, manās acīs aug... attiecīgi, arī %tuāli lielākas iespējas biežākai kafijošanai gultā, visādām muļķīgām, bet jaukām piezīmēm par viņas foršo izskatu, reāli biežākam un vētrainākam seksiņam, dažādām izdomām par kādu kopā nogāžamu podu...
... sievietes bieži pucējas, lai patiktu pašām - ok, apmierināta, par sevi pārliecinoša sieviete ir skaista un iekārojama...
... reizēm tāpēc, lai patiktu citām, pareizāk sakot, tā, kā liekas, ka no sieviešu skatpunkta būtu forši... nu, arī it kā labi, ja tas draudzenēm un pašai sagādā prieku, lai gan, no mana primitīvā vīrieša skatpunkta, tas liekas galīgi garām - nu, kā gan var kko tik briesmīgu apģērbt, uztraukties par galīgām muļķībām (oi, man skropstu tuša pabirusi - nebūtu pateikusi, es pat i nepamanītu, vai domātu, ka tā tam jābūt... )
... pucējas, lai patiktu vīriešiem - tas paC, kas iepriekšējā teikumā + vēl citas muļķības, jo pašai tā šķiet, ka būs forši, bet hmmm...
... un pucējas tāpēc, lai patiktu savam vīrietim - zinot viņa domas, iedomas u.c. -reizēm it neķītrus sapņus, viņa spēj sasniegt kko tādu, par ko tas viņas vīrietis domās un atcerēsies vēl ilgi pēc tā visa... un kādas gan tur vēl tad smukās kaimiņienes vai darba kolēģes... manējā IR visforšākā!!!
... bet tās, kurām pofigs uz to, kā TAVS vīrietis to uztvers, labakajā gadījumā saņems pieklājīgu uzslavu par svaigi krāsotiem matiem un turpinās skatīties TV...

Domāju, ka ir tikai normāli ja rēķinās ar otra cilvēka viedokli. Tas gan nenozīmē ka pilnībā jāatsakās no sava ;) Sanāk kaut kāds viduscelš jāmēģina atrast. Bet - ir tašu arī pašai patīkami ja saņem komplimentu un ne tikai no vīrieša kurš Tev ir tuvs un mīļš :)

ja neatzīst mani par labu esam, kāds esmu, lai iet uz nabagmāju!