
Junonas teiktais gan tāds stipri neskaidrs:
"Bet es tikko no friziera. Īsiem, smukiem, svaigi krāsotiem matiem. Un vīrs uzslavēja,
jo viņš dzīvo ar mani, nevis maniem matiem." (c.)
Par ko uzslavēja? Par to, ka "’’īsiem, smukiem, svaigi krāsotiem matiem"? Tas tā kā vairāk pierādījums tam, ka viņš dzīvo ar taviem matiem, mazāk ar pašu. Resp. apgalvojums, ka "dzīvo ar mani, nevis maniem matiem" tiek pierādīts ar pretēju faktu.
To (ka dzīvo ar mani nevis ar matiem) šajā situācijā vairāk rādītu viņa neitrāla reakcija: "Kur biji, ka nebiji?", neievērojot īsos, smukos un svaigi krāsotos.