Nu šite man ar būs ko pastāstīt!
Viens foršs vīrietis, nu tak stalts kā ozols, iznesīgs gaitā un mundrs runāšanā, nu tak pats Apalons, frizētavā ienāk! Frizierītēm visām uz sitiena vaidziņi sārtojas, ačeles iemirdzas, jo klients tik tiešām visu savu vīrišķību liek lietā un pievērš īpašu uzmanību savai meisterītei, piesaistot sarunā arī pārējās frizieres. Pēc apkalpošanas samaksā rēķinu, atstājot savai matu griezējai paprāvu kabatas naudiņu, pēc brītiņa atgriežas frizētavā ar rožu pušķi, konfekšu kārbu un šampi. Sniedz to visu savai frizierītei ar uzaicinājumu pasēdēt bārā uz īsu brīdi, pirms aizbraukšanas, lūdzot atļauju kolēģēm, jo ļoti gribot ar meiteni parunāt. Protams, visas tak atbalsta un priecājas par kolēģes iepazīšanos, brīviem ļautiņiem brīvas darīšanas!
Pēc kādām nedēļām divām, tas pats Apalons, kā klients sēž tās pašas frizierītes krēslā, bet tak kluss un tīri piktīgu pieri savilcis, ne vārda nesaka, kā ūdeni mutē turēdams, tik kaut ko nobukšķ zem deguna, ik pa brīdim uz pulksteni aci uzmet- nu tak podmeņiļi čeloveka! Visas frizieres nesaprašanā, viņa matu griezēja, vēl lielākā.
Te pēkšņi, viena no sieviešu zāles meistarēm iespurdz :, Viņu tak sieva gaida uzgaidāmajā telpā, ar vienu skatu pretējā spogulī vaktē, bet ar abām ausīm visu klausās!, Apalons steidzīgi vien samaksāja rēķinu, kā tikko friziere viņu atbrīvoja no matu apmetņa, tik pat steidzīgi atstāja frizētavu, pat aizmirsis atvadu vārdus- Paldies un Uz redzēšanos!