din-k.l.

Jā Gaarsa, nostaļģija ir baigākā... ir tādas dienas... tik ļoti gribas šodien pie mammuka mājās. Man šodien bimbojamā diena.

Manējie beidzot ir mājās... Latvijā. Tā kā prāts daudz mierīgāks.:)

Bimbiens nenāk, jo zinu, ka manējiem tur ārpusē iet labi.

Laimīgā Mice!

Ubīt, es jau šitādu dvēseļu lietu reti sev atļaujos, nesanāk tādām izvirtībām laika.

Mice, mums katram ir viedoklis. Man par Dynu- tāds

Versij, ko nu ar to aci tā miedz?

Man pretēji, kā dynai, ģimenē neviens atklāti neizrādīja savu mīlestību, bet tas nenozīmē, ka tās nebija.Mēs laikam skarbie kurzemnieki. Es arī nekad nevienam apzināti neesmu šos vārdus teikusi, varbūt neapzināti... . Liekas smieklīgi, ka amerikāņu grāvējos vīrs pirms braukšanas pie mīļākās saka sievai telefonā - es Tevi mīlu.

versij, tas, ka Tev ir savs viedoklis vienmēr un tikai savs patiesais, to jau sen visi ir sapratuši. Bet tas taču ir tik jauki, tādēļ jau Tu esi tieši tāda- Tu!

Patiesais vai nepatiesais .. par to TU saki. Man -manējais. Un jā, tas ir jauki, ka neesam līdzīgas

Olivia, nemaz nevajag skriet uz ķinīti, lai to lielo mīlas absurdu redzētu... dzīve sniedz vēl trakākus skatījumus.
Vēl LV dzīvodama, pazinu vienu vīrieti, kurš pildīja visus ģimenes pienākumus perfekti, kā jau precēts vīrs. Viņam pietika laika, varēšanas un gribēšanas izskraidīties pie divām mīļākajām. Un visas, gan sieviņa, gan abas mīļotās sievietes tika dāsni apveltītas ar mīlestības apliecinājumiem, dāvanām un pietiekošu uzmanību. Riktīgs letiņu sultāns- visi mīlnieki četratā laimīgi, ... laime, kur tu rodies!

..palasot olivia, gribas teikt-ka tad es skarbā vidzemniece:)... jūtas, kas izpaužas citās kvalitātes, nevis verbālās-ir daudz man saprotamākas... ja, tev kāda ķibele, tad redzi rūpi tuvāko sejā... ja priecājies, tad viņi ar... tavs vīriņš, kamēr guli... saplūcis ceriņus un nolicis uz virtuves galda-tu samiegojusies ieej virtuvē-... un visu saproti i bez vārdiem... < un, nesaprotami man ir tas, kāpēc mammam un papam būtu jāknakstās un jāmīlinās bērnu priekšā, lai šie ar to modeli pārņemtu?... viss nāk no iekšām:)))

Versija, man tikko ienāca prātā Annas Sakses pasakas par ziediem. Vai atminies pasaku par cūkausīti?

Gaarsa, es atceros labi, kā tētis bieži mammukam dāvāja ziedus, vienmēr viņu mīļi apskaujot un uz vaidziņa buču uzliekot. Viņš bija ģimenē vienīgais vīrietis, bet katrai no mums tika sava uzmanība veltīta. Nebija vakara, kad pārnākot no darba, viņš no kabatas neizvilka kādu našķi katrai mums ar māsu, kāds auglītis vecmāmiņai, kāds mīļš sīkumiņš mammukam, vai ziediņš. Katrai tika veltīts smaids un kompliments, kurš ir tik svarīgs mazas meitenes ausij.

... manuprāt šos vārdus teikt nekad nav par daudz...
Tam, kuru tiešām mīlam.

Bet... nu jā... ir gadijies teikt arī tad, kad no mīlestības visai tālu... vien sev mēginot iestāstīt, ka mīlu!

Leduszieds, patiesi ir Tavi vārdi.
Ja labs vārds, vai mīlestības apliecinājums nāk no sirds un uzmundrina otru cilvēku, tad nekas jaukāks par to nevar būt.
Patiesa mīlestība naudu neprasa, tieši tāpat kā patiesi mīļs un jauks vārds, otram teiktais, kapeiku tak neprasa, bet tā vērtība ir neizsakāmi liela.

Harald!

TnXs! melš jau, ka tagad arī notārs drīkstot, ja nav škandāļa! ja kas, rakstu laulības šķiršanas prasību pieteikumu iesniegumus i kulturālākā valodā. i lētāk, kā lopināti notāri!

Eh, es jau sacerējos... bet atkal garām, jau par šķiršanos doma prātā.