Mocci, nu ko var darīt, ja man tādas salkanas runiņas kapiņus atgādina?

..ja viss notiek patiesi, tad ir ok... ja samaklo, tas juutas, tad gan tas izskataas smiekliigi... ..un viss tasiederas pie lietas... skatoties kur, kaada laikaa un peec, ka tiecaas...

beeda
..bedree miila pietruukst...

Patiesība nekad nav banāla.
Mice, jā ar atbildību, piekrītu.
Patīk jau dažiem sarežģīt vienkāršas lietas - mīut tevi 6-tajā kategorijā, bērniem teikšu 3-šajā... o bože!

tada noplukusi ta talsu ciganiete

09.50.30.>ubei, pārlasīt!:)

Tas tiesa, katrā ģimenē ir savas tradīcijas. Ir ģimenes, kurās brāļi un māsas nesarunājas gadiem, vecāki nesatiek savus bērnus mēnešiem, kaut dzīvo vienā valstī, rajonā vai pilsētā. Tuvinieki salasās kopā pasēdēšanā tikai kāzās vai bērēs... skumji. Ir ģimenes, kurās šie trīs vārdi netiek izteikti viens otram nekad, tie ir kā ieslēgti bruņās, tiek turēti nocietinājumā, bet man liekas, dziļi sirdī - es Tevi mīlu, arī viņiem tiek loloti un cerēti sadzīrdēt, just.

Šie 3 vārdi nav deminutīvā, ja kas. Baidamies no patiesiem vārdiem, tāpat kā no patiesām jūtām. Vieglāk tak pateikt - es tevi gribu, nekā - es tevi mīlu, jo visi padomās - cik banāli!
Manuprāt, vienkārši nesatiekam tos īstos, kam gribās to teikt.

dyna, nu, re, ka nav tā! Daudzās ģimenēs tas bez vārdiem ir pašsaprotami... un, ja to pēkšņi teiktu, tad tas būtu smieklīgi, neierasti gan tam, kurš saka, gan tam, kuram saka. Nevajag jau uzreiz krist galējībās... "nesatiekas gadiem... " u.t.t. Ļoti labi satiek, bieži satiekas, bet iztiek bez "es tevi mīlu". Un viss.

ube, ja par vīrieša un sievietes attiecībām, tad tieši tā arī ir.

Ja ģimenē piedzimušais bērns nekad neredz savus vecākus mīļi apskāvušos, mīļi sarunājoties un nekad nav dzirdējis no tēta vai mammas savstarpēju atzīšanos mīlestībā, bērnam pieaugot, vēlāk veidojot savu ģimeni noteikti tiks slēptas šīs mīlestības izpausmes, jo tāds liksies viņa ģimenes pareizais modelis.

Iespējams, ka tā ir kā Tu saki. Bet domāju, ka šeit neuzturas tādi cilvēki...

Mice, es jau nerunāju konkrēti par Tavu ģimeni, izteikums noteikti nebija domāts uztveršanai personiski. Esmu iepazinusi ģimenes locekļus, kuri tiešām tā arī ved savu dzīvi- vienaldzībā pret brāļu, māsu un vecāku eksistenci, uzskatot to par pilnīgi normālu parādību. Es nebūt neizteikšos par to nosodoši, jo katrs dzīvo savu dzīvi, viņam pieņemamo.

Par mīļumu ģimenē, iespējams, Dynai taisnība. Bet vienīgais ko es lasot padomāju, kja laikam Dyna kā bērns uzaugusi ģimenē, kur nepārtrauikta pļurkstēšana, mutes nesaturēšana un aprunāšana Vīzijas, izejot no rezultāta..

Es jau arī to neuztvēru personīgi. Bet Tevis aprakstītā versija izklausās pēc pavisam... nu nezinu, tāda bomžīga varianta. Arī tajās ģimenēs, kur nesanāk bieži satikties vai vienmēr nedaudzina "es tevi mīlu", gan jau viss ir kārtībā. Kur nu vēl ko nosodīt!

Domāju, ka tos vārdus nesaka bieži, ik pa 5 minūtēm. Bet kad ir šī nepieciešamība un vēlme, tad nebaidās tos pateikt...
Ai, kaut kā te grib visu sarežģīt. Ja tas nav dabiski un viegli, tad nafig runāt, sajūtas visu pateiks. Man gan patīk savureiz izmantot visus maņu orgānus, dzirdi ieskaitot.

Vispār galvenais ir pieskārieni nevis pļurkstināt mīlu visos galos... Man noteikti kritstu uz nerviem, ja mans v
īrs šitos trīs vārdus man pļurkstinātu visās iespējamās vietās un variācijās... "Es mīlu tevi Tu labi kaplē bietes!", "mīlu tevi uzcep panķenes" utt.

Jā Versija, Tev taisnība, esmu izaugusi ģimenē, kurā godā un cieņā tika celta mīlestība. Kamēr vecāki smagi strādāja, mūs abas ar māsu audzināja vecmāmiņa. Vecāki kopā ar mums pavadīja nedēļas nogales, lai atkal no jauna pirmdienas uzsāktu ar darba nedēļu. Vecmāmiņa bija neizsakāmi sirdsmīļuma pilna, mēs tikām ļoti lutinātas no visiem tuviniekiem, bet tas noteikti nenozīmēja, ka bijām izlaistas vai nepaklausīgas, tieši otrādi- uzmanība, rūpība, darba tikums tika ieaudzināts kā pašsaprotama lieta. Uz mums nekad netika kliegts, vai uzsaukts, mēs netikām sodītas vai peltas par kādu palaidnību, tika tikai runāts, paskaidrots un viss neiepazītais apstāstīts. Mēs tikām apskaustas citu bērnu skatījumā par to, ka mums bija tik mīļi un saprotoši vecāki. Ģimenē par visu tika runāts atklāti.

nepārtrauikta pļurkstēšana, mutes nesaturēšana un aprunāšana

Versij, nu tak reizēm bik padomā, pirms raksti! :(

dun, tevi šodien tāda kā nostalģija pārņēmusi:)