Ir gan tā, gan tā, procentuāli es neesmu rēķinājusi. Un es zinu pēc sevis, ka es nevarētu ilgstoši gaidīt, ja es kaut ko tādu darītu, tas būtu upuris no manas puses. Man par laimi tā nav bijis. Bet, ja kāda gaida labprātīgi, tad droši vien, ka viņa to neuztver kā upuri.

sen novecojusi stereotipi... ja pienjemtu tos gimenes modeljus paaudžu paaudzes tad tagad tada situacija nebūtu..
ja dzivo bez laulāšanas, ka bērnus diezko negrib...
piemeram ir dzirdets, ka tie kas uzagusi leila kupla ģimene sava vēlas tikai vienu vai nevienu bērnu
jo visu bernibu nav bijis pat sava kakta kur nolist..
un uz vecakajiem berniem..gulstas vecaku pienakumi..
par ēšanu tagad ir gimenes kur bērni ir vegetariesi bet vecaki ne..un otradi..
man pašai rados ta ir..
puika galju need no kadiem 15-16 gadiem... uttt visi parejie ed

Mocca- man Tavs domu virziens tuvāks;)
Junona- praktiķis ar diezgan palielu EGO;)

Gaidīšana ir stiepjams jēdziens... katram sava mērāmā skala... vienam daudz ir gaidīt dienu citam maz gadu gaidot un tā teikt upurējot sevi.

Kā arī grūti tomēr izspriest vai vērts, ja paši ar to nesaskaramies. Vieniem būs vērts citiem nebūs. Galvenais atrast to pareizo taciņu konkrēti priekš sevis. ;)

ezitc, ko aizdomājies?

Vienkārši apbrīnojami!
tomēr procentuāli vairāk ir tā, ka kopē savus vecākus... ij ēšanas paradumos, ij uzvedības utt.



Mocc, Tev ir kādi zinātniski pētījumi- intervijas, anketēšanas, aptaujas... ka var tik pārliecinoši muldēt???

Jā, Josič, tā ir Un tas nudien nav tas sliktākais variants

siipoli, siipoli siipoli...

Te viss atkarīgs no patiesām jūtām.Ja tās ir, tad gaidīšana nav gaidīšana, bet dzīves saturs. Ja nav, tad veltīgi runāt par solveigām vai romantiku.Un te nu nav svarīgi, ko domā vai dara tā otrā puse. Vai tad neuzticību pilnīgi noteikti vajag ? Nu ja vajag, tad arī viss būs kārtībā, cilvēks dzīvo vienreiz un dara kā liek sirds.

Mice tev tādus datus diezvai saprast, ja starpausu rajons tomēr strādā tad pakustini pēcpusi un pameklē netā nevis tikai kunksti! Pirmkārt es nerunāju neko tādu ko es nezinātu...

Versij piedod, ja vari, bet, ja nevari tad maza bēda!

Mice- to sikologi izvirza par pirmo, ko bērns ievelk par uzvedības modeli savā dzīvē. Protams, ar korekcijām, bet pamatiezīmes paliek. Tik pat ir arī tieši pretēji, tā teikt -pretreakcija, kad redzētais kalpo par piemēru, kā nevajadzētu darīt.

MOCC, parādi man to statistiku, kur tas ir teikts! Tu taču pati reiz man pārmeti, ka nav norādes. Pļurkšķe! Tev vienkārši verbālā caureja piemetusies, viszine Tu mūsu!

Olivia- floksis;)

Tieši tā, Josich, tik pat ir arī pretēji...

"... gaidīšana nav gaidīšana, bet dzīves saturs"

Kāds ir tas saturs?

Mēs katrs spriežam pēc tā, ko redzam savā tuvākajā apkārtnē, draugu, paziņu ģimenēs. Vieniem ir tā, citiem savādāk. Nevar visu tā izsvērt un salikt pa plauktiņiem - tik un tik ģimeņu dzīvo pēc tāda modeļa, tik un tik pēc cita. Un nav arī vajadzīgs

Es ta kā tomēr pieķeršos pie tā - pretēji.
Nu nav jau gluži tā. Var sameklēt kādu pretējo modeli ( kaimiņi, radi, grāmatas tēls), bet pats jau tajā nedzīvo, nav īsti piemēru no kā paņemt, virspusēji. Vienalga, tie paši sikalogi saka, ka atveido ģimenes modeli, nianses var atšķirties, bet.

Tieši tā, Junon. Tāpēc nav ko te tēlot viszini... "PROCENTUĀLI"... phe...

Protams, ka bērns dzīvos tā, kā viņam māca vecāki, bet, kad bērns pieaug, viņam var izveidoties pavisam citāda dzīves uztvere, nezinu gan, kurš tad tā akli kopē vecākus, katram taču ir sava galva uz pleciem. O.K., ja vecāku modelis viņu apmierina, tad bērns var to pieņemt un turpināt, bet ja nē, tad noteikti būs pretējais modelis.