... ja katorgu neizbojā, kāpēc ta nav vērts ?!

Ar skatienu no malas šķiet, ka nav. Tā tīri egoistiski. Nav.Nav tak neviens nācis pasaulē, lai ciestu un mocītos tā vietā, lai justos laimīgs.
Kā ir, ja tā dzīvo? To nemācēšu teikt. Pieļauju domu, ka viņas citādi neprot, nezin kā savādāk varētu būt.

Jā. Pamatots un gudrs viedoklis. Gandrīz pilnīgs. Atbilde, pēc kuras diskusiju gandrīz var taisīt ciet. Viss tur ir.
Par viņas citādi neprot... visi tie skolā mācītie pozitīvie piemēri un galvenie varoņi... tas? Vai vēl kaut kas?

..pareizi teikts-skats no malas...
kaa vinjas juutas, to zin tikai pashas... varbuut, laimiigaakas par laimiigajaam, par kuraam taa var teikt no malas... ... un... vinjas cidaadi neprot, varbuut, arii negrib... ...

Es domāju, ne tikai skolā mācītie vai grāmatās lasītie. Tak bija laiki, kad dzīvie piemēri bija daudz - ja attiecības, tad uz mūžu, priekos un bēdās. Ja jaunības mīlestība aizdevās karā no kura nepārnāca, tad nevienu citu arī savā dzīvē vairs neielaida, piemēram. Ta teikt, izdzīvoja savu likteni.
Nākamā paaudze jau to varēja pieņemt kā normu vai arī tieši pretēji, ņemt kā paraugu kā nevēlas dzīvot. Kaut gan, diez vai tā pilnībā viņi ir spējīgi izveidot pavisam citu attiecību modeli. Nav izdzīvots šis cits paraugs.

Bet laiki citi. Ne kari vairs, ne izsūtījumi... nevaru ielikt vienlīdzības zīmi ar tām Latvijas lauku solveigām, vīrus uz Īriju peļņā palaidušajām. Jo neticas man, ka arī viņi tur... tā skumst un celibātā dzīvo. Gribas domāt, ka izvēloties zināmu materiālo labklājību, izvēlas izirušu ģimeni.

Skatoties "no malas" nekad nevar zināt visas nianses un apstākļus, kas liek sievietei darīt tā un ne citādi. Nevajag ne katorgu, ne karu. Paskatamies apkārt... no malas skatoties ļoti bieži sakam- "Kā viņa tā var dzīvot? Es viņas vietā... " Neviens otra ādā nevar ielīst, tāpēc mana pārliecība joprojām- katrs dzīvo kā var un, ja nevarēs, tad vadzis lūzīs... un neko no malas tur ietekmēt nevar.

Ir tā, Mice. Taču daudzas izpausmes mums ir tikai kaut kas "no malas". Nevaram visā iekšā būt bijuši. Un nemaz ar nevajag. Tā tikai te labākajos diskusiju paraugos katru tēmu un katru komentu uz autoru "noprivatizē".

Bet tik un tā redzam, vērojam, klusībā pie sevis šo un to domājam. Arī nevarēdami, un negribēdami citus ietekmēt.

mice..jā, vadzis lūzīs, iespējams. Tik jautājums - ko liks vietā.
Es sliecos domāt, ka vienalga, ielīdīs tajos pašos ""slazdos"", ja ne trakākos.
Nezinu, vai veiksmīgs piemērs, bet apmēram tā - tu ielido kādā košā ballē, sapucējusies, skaista, smaidīga, utt. Vai tiešām tur jutīsies kā zivs ūdenī, ja vislaik esi bijusi kalpones lomā, tikai to vien redzējusi? Nedomāju, ka tā. Drīzāk būsi ne savā ādā un gribēsi tikt atpakaļ ierastajā.
Līdzīgi ar attiecībām.

tik-tak, kurš liks vietā? Par kuru Tu runā? Ja Tev kādas attiecības kaut kādu iemeslu dēļ izbeigsies vai Tu tā izbeigsi, Tu gribi teikt, ka meklēsi atkal to pašu???

nu tas ir verots biezi, izskiras no vira dzēraja..izlej tonnam asaru..pēc tam apprec tadu pašu..
atkal var liet asaras..
mazohisms... laikam

Es saku, ka cilvēkam ir tendence uzrauties uz to pašu.

Vai meklēsi... Domāju, ka vairumā gadījumu "sameklējas" gan tieši tas pats. Ne velti teiciens par grābekļiem. Izdodas tām, kuras izprot šo "grābeklību". Varbūt arī tas, ja vīrietis ir pilnīgi citāds kā par brīnumu tomēr gadās...

... par aizbraucējiem (izirušas ģimenes) - varbūt tas ir risinājums, - vīrs (jeb otrādi) aizbēg (viņa dzīvi vairs te nečakarē) - sieva saņem naudu, maksā parādus, audzina bērnus ... (Ja mīlētu - tad takš pārceltos kopā, jeb sistos visi tepat, ne ??

Jā, Unde, es arī tāpat štukoju.

Anksu... tas tikai liecina par to konkrēto cilvēku un tikai. Bet ir taču arī domājoši ļaudis... Es, par piemēru, otrreiz to pašu negribu.

unde, Tev neviens neliedz domāt tieši tā. Tomēr pieļauju, ka katrs gadījums ir citāds. Lieki vispārināt.

mic te jau runa par tām, kas nemācas..un grābekļojas... nu ja citad par ko tad sūdzesies ..
patik gruts liktens..nu tad ludzu..
bet es žēlabas tad nevelos kalusities(ir gadijeis)

Gadās, protms, visādi, arī labākajās ģimenēs...

jā, man arī domās paraisījās - kas tad ir labākajās ģimenēs. Kādas tās ir?
Tak daudz piemēru, kad mātes ieaudzina meitām, ka par visu jārūpējas, jāiztekalē vīrietim, jāpieņem viņš, viņa hobiji un vājības vai valdonīgums, jāapkalpo. Norma.
Kādu vīrieti meita sev atradīs? Tādu, kurš viņu lutina vai tādu, kam jākalpo?