..migle17..

beibite, tas nav atbildams jautājums.tās nav saprāts, kas valda, tās ir sajūtas. un ir tā kā austerre saka- viss ir jānosvītro. pašam sev iepriekšējo gadu garumā jāpārvelk svītra... un tas sāp. sāp atklāsme par savu ievainojamību, sāp atklāsme par to, ka nekad ne par ko nevar būt pārliecināts, arī par sevi un savu rīcību konkrētā situācijā... iespējams ka ir cilvēki, kas nepieķeras nekam un nevienam, tādi terminatori jūtu ziņā.sāp atziņa par to tukšumu, kas pavēries priekšā... un tas nav tas pats, ka tā būs mūžam tagad. nē doma jau ir par konkrēto mirkli, kad tas viss notiek... un arī alana noteikti mocās, ja būtu pārliecināta, tad neizliktu tādu diskusiju vispārējai lasīšanai.par sevi pārliecināties klusē.vai vīzdegunīgi ironizē. pārējie pārdzīvo, kā nu kurais prot.

Hei, Alana, cik Tev gadi, JA nesaproti ko un kālab dari !?OMG, tā kā tāds naivs skuķis .
Notiekti viss iepriekš teiktais par lielo mīlu ar vīru nav tiesa . Nekādas mīlas tur nav, JA var tā ...

jā, migle smuki un pareizi pateica.

mums te rados arī- vienam uznāca 50-gadnieku krīze; pēc laika arī otra puse atrada jaunu partneri; tagad tāds kiš miš attiecībās ar radiem- gan mantiski, gan emocionāli... interesanti, protams, kā tas viss izskatīsies pēc gadiem 5...

despi
..saapes ar ir dazhaadas...

piekrītu, ir dažādas un katram sava konkrētā sāpe sāp diktāk neka cita sāpe...

..nezinu... kaadi radi tiek piesaukti, bet man tuvaakos radu(braalji, maasas ar gj.). tik daudz, ka taalaakos satieku tikai kaazaas vai beerees... bet, tuvaakie nelemtu, nekritizeetu manu likteni, jo ar izveeli jaadziivo pashai...

Var jau, protams, cerēt, ka paliks draugi. Taču pārliecinātam būt nevajadzetu. Gadās arī tā, ka ne tikai pats sevi neesi 50 gadus pazinis, bet tikpat labi to otru. Un ka tā vietā, kad ceri, ka līdz ar šķiršnos visas problēmas atrisināsies... problēmas patiesībā vēl tikai sākas. Nometnēs sadalās lieli bērni, mazi bērni, radi, kopīgie draugi. Un tas pāriet vien pēc gadiem pāris. Un citiem nekad nepāriet. Un tā "paliksim draugi" būšana nereti arī tāda vienpusīga. Tobiš- viens ( aizgājējs ) domā, ka draugi, kamēr otrs ( pakaļpalicējs ) aizvainojumu nevar un nevar pārvarēt. Un te pilnīgi nekādas nozīmes, kurš un pie kā laulībā bijis vainīgs.

piekritu versijai ..ne man nav personigas pieredzes..bet es VARU iedomaties...
30!!!!!!!!!!!gadi kopā..tur tak pilnigi viss ir kopā

..tad mums ir paveicies ar radiem un draugiem... jo taadu nepienemshanu probleemas nepastaav...

..nu i jau ari taa -visa dziive kopaa... galarezultaataa, kas paliek-pussabrukusi buudele...

Beibīt, nesapriecājies nu pārlieku. Reizēm cilvēki vnk ir mazprasīgi. Pret sevi un citiem. Un piselējas pa labi, pa kreisi.

Jo īstaki, patiesāki, krietnāki un dziļāku jūtu cilvēki, jo tāda šķiršanās ir smagāka.

versija
..es savus radus un draugus pazistu... un ja vinjiem, kas taads atgadiitos... no manas puses ar nebuut iemeslu... jo vinjiem labaak zinaams, kas daraams...

radi, bērni, vīrs, draugi, manta... tas viss ir jauki
bet kur es???kā es jūtos?(jebkura no mums)
kāds ir paprasījis???-radi, draugi, bērni, gala beigās-vīrs... lielākoties-nē
un tam nav sakara ne ar anksas piesaukto spoguli un pasi... (spogulis rāda pareizu bildi)
kas tad nu-mīlēt ir tikai jauno privilēģija?

tavstaurenis

P.S.netiesā un pats netapsi tiesāts

Tavstaureni, tieši par to jau es arī runāju Ka vajag nopietni domāt, kā būs tam "ES". Vairāk prieka un ieguvuma, vai sirdssāpju, nemieru un problēmu.

bet versija-to tak mums nebūs lemts uzzināt, ja nepieņemsim lēmumu... un nav jau runa-pareizu, vai ne tik pareizu,

Aga.