Un reizēm tiem vecīšiem pa vidu visai vētraina dzīve...

nu nezinu - visi baigi gudri, padomus dod, bet šādās lietās vienalga pašam jātiek galā, jo neviens cits nav tavā vietā un nezina, ka īsti notiek. Tikai pats

Āmen

nu bet ja vaicā pēc padoma..nedodam jau padomus, ja neprasa

tāda jau cilvēka daba...

manc iepauzē... tikt pašam ar sevi galā, tad došu citiem padomus...

Labi, ka ir tie cilvēki, kuri tevi labi saprot un ar tiem ir viegli, brīvi, patīkami! Laikām tieši tie kļūst par mūsu labākiem draugiem!

tēma gana aktuāla. Hm, esmu nedaudz no otras puses. no tiem palicējiem, kas kā te skaisti saka, savu vilcienu palaiduši un kam tā caurā sile palikusi... un ziniet-ar visu to, ka TĀ NOTIEK<TĀ GADĀS>AR VARU MĪĻŠ NEbŪsI utt utt. ziniet ko teikšu-sāp, trakoti sāp, nežēlīgi sāp, ja esi izmests mēslainē... un tie kuru augsti izslietu galvu aiziet, lai sevi atjaunotu, lai jau viņiem veicas, bet paskatieties, ko jūs aiz sevis atstājat...

..bet, kaapeec tad taa notiek??? ... tad jau vienam no otra, kaut kas ir pietruucis... ?
... un, tad izvelas vieglaako celju... bet nenojaushot, kas tur veel sagaida...

Var gan tā, gan tā, gan šitā. Un dara gan tā, gan tā, gan šitā.
Tikai skaidrs ir viens. Attiecibas ir jākopj, jākultivē, jāuztur. Cilvēks nevar būt ar vienlīdz lielu atdevi uz visām pusēm. Un brīdī, kad cilvēks izvēlas pievērsties jaunām attiecībām, iepriekšējās automātiski pāriet statusā "otrais plāns", un tām vairs nekad nebūs progresa. Tikai ātrāka vai lēnāka izbeigšanās.

>piekrītu, ka attiecības ir jākulivē un jāuztur!!!

... es domaaju, ka pie shkjirshanaas jebkuraa gadiijumaa saap abiem... kameer viens no diviem pienjem leemumu...
ticamaak, ka vienam ir saapeejis liidz tam, otrs apjeedzas peec tam... kad jau viss par veelu...

Vairāk sāp tiem, kas paliek... bet tiem, kak pieņema lēmumu-tiem jau palika vieglāāk, jo izeja ir atrasta...

vispār es apbrīnoju tos, kas izšķiras pēc ilgiem kopdzīves gadiem ģimene tā tak vesela indrustija- kopīgi draugi, radi, tradīcijas, tusi, mantas utt.! to visu nosvītrot... ?! aptrakuši jūs!

..kas tieshi saap??..tas ka neprata kopt atieciibas... vai pa izdariito leemumu?

austere
..ir jau taadi, kam taa gimene ir bijusi tikai nosaukums... un no taa visa, ko mineeji, nekaa nav bijis... ir man zinaami taadi paari...
..un kas ir labaakais, dziivot zem taa nosaukuma, vai izdariit izveeli??

skatoties kaa tie ilgie gadi dziivoti... ja... mieraa, saticiibaa, patiesaa miilestiibaa-OK, bet taadi paari maz ticams, ka shkjiras... vai... tikai beernu, mantas peec.. ... kad beerni izaugushi, tiem sava dziive, tad tieshi tas i tas laiks, lai padomaatu par sevi...

... austere... bet ir arī tā, ka draugi paliek, ar radiem arī paliek normālas attiecības...

jana - pilnīga taisnība, sāp abiem un nežēlīgi...
Bet ja nu aiziets tik tālu, ka atpakaļ ceļa nav... tad vienam ir jābūt saprātīgam un tam jāpieliek punkts. Grūti pašiem, bērniem, apkārtējiem... tomēr pēc tam jutos tik labi ! Daudz labāk, kā pēc kāzām.

Ir teiciens - jāprecas īsto iemeslu dēļ. Un vienīgais īstais iemesls - kopā ir labāk kā atsevišķi.
Un ne tāpēc, ka ir/būs bērns, jāsakārto attiecības, jo tā ir pareizi vai vēl kādu tur citu ārējo faktoru ietekmē.

..ja ir iisti draugi, tad paliks... ... un ja saprotoshi radi, tad ar sapratiis... galu gala ne vinjiem jaadziivo citu dziives...