tik -tak, mana lielaakaa kljuuda, ka teemaa neierakstiiju --
Depresija ir viens no visbiežāk sastopamajiem cilvēka stāvokļiem, ar ko sastopas konsultants. Tas ir apjomīgs traucējums, kura amplitūda ir no skumju un bēdu simptomiem līdz pat nozīmīgai un psihotiskai depresijai. Visiem depresijas veidiem raksturīgi šādi simptomi:
Emocionālas izpausmes:
Skumjas;
Prieka zudums par ikdienas aktivitātēm;
Raudulīgums;
Bezcerīgums;
Vainas sajūta;
Bezvērtības sajūta.
Motivācijas izpausmes:
Paaugstināta atkarība;
Zema enerģija;
Nogurums;
Apātija – nevērība pret sevis kopšanu;
Vājas koncentrēšanās spējas;
Intereses zudums.
Kognitīvās izpausmes:
Negatīvas gaidas;
Negatīva sevis uztvere;
Pārspīlēts skatījums uz problēmām;
Grūtības, pieņemot lēmumus;
Pašnāvības domas;
Pārmērīgas (nenormālas) rūpes par ķermeņa slimībām.
Psihomotorās izpausmes:
Apetītes traucējumi un svara pieaugums vai zudums;
Miega ritma traucējumi – agra pamošanās;
Pazemināta dzimumtieksme (libido);
Garastāvokļa svārstības – vissliktākais no rīta.
Ķermeniskās izpausmes:
Neregulārs menstruālais cikls vai “amenorrhoea”;
Aizcietējums.
Psihotiska depresija ir spēcīga depresijas izpausme, kam raksturīgs izteikti depresīvs noskaņojums kopā ar depresīvām mānijām (piemēram, domas, ka cilvēks varētu būt bīstams) un vēl halucinācijas (parasti balsis, kas runā apsūdzības).
Fiziskais stāvoklis kā, piemēram, sirds slimības, čūla. Ādas stāvoklis, muguras sāpes var arī norādīt uz depresiju, kas apslēpta zem fiziskiem simptomiem.
Dzimumu nosacījumi: pētījumi uzrāda, ka vīriešiem un sievietēm raksturīgas dažādas depresijas izpausmes – vīriešiem depresija var izpausties vairāk slēptā veidā.
ADLERA SKATĪJUMS UZ DEPRSIJU.
Adlers uzskatīja neirotiskos simptomus par mērķtiecīgiem, izvēlētiem neapzinātam mērķim, lai pasargātu sevi no cilvēka paša uztvertā (saskatītā) mazvērtīguma, atklātam sev un citiem, -‘kustoties no uztvertā mīnusa uz iedomāto plusu’.
Adlers lietoja tajā laikā izplatītu terminu ‘melanholija’. Viņš ticēja, ka depresīvi cilvēki pārspīlē ikdienas briesmas, tā kā viņi tiecas pēc nesasniedzama fiktīva mērķa, bet pēc tam vaino citus vai arī dzīves apstākļus šo mērķu sasniegšanas nespējā.
Izlutināti bērni ir ar īpašu noslieci uz depresiju.
Depresīvi cilvēki cenšas būt labāki par citiem, mēģinot pārvarēt mazvērtības jūtas un iegūt pārākumu. ‘Vajadzētu’ dzīvē kļūst par pavēlēm. Mozaks (Mosak) nosaka 3 galvenās tēmas:
1) Vajag, lai dabūtu
2) man vienmēr jābūt labam;
3) man jākontrolē citi ( vai nodrošināt to, ka citi nekontrolē mani).
Piemēram, ‘man vienmēr jābūt labam’ pretēji ‘man vienmēr jādabū’ - salīdzinoši ‘šokolādes tāfelītes konflikts’.
Depresīvi cilvēki bieži apslāpē savas dusmas – viņi vēlas piedāvāt ‘labu’ priekšstatu par sevi, jo baidās, ka viņi nepatiks citiem – depresija bieži ir apslēptas dusmas un niknums. Depresijā cilvēki parasti izmanto citus, bet pēc tam izpauž vainas sajūtu, ka ir viņiem par nastu. Vainas sajūta šeit ir prestižs pastiprinājums, paredzēts nākamajam morālajam pārākumam. Dreikurs aprakstīja vainu kā ‘sajūtu par labu nodomu, kurš mums nav’.
Depresīvi cilvēki ir ar noslieci uz katastrofisku domāšanu, kļūstot noraizējušies ar domām par to, cik nožēlojami viņi kļūs, ja viņam nevēlamais notikums notiks.
Simptomu saglabāšana.
Depresīvu cilvēku ciešanas ir neviltotas, un viņi patiesi grib tikt vaļā no saviem simptomiem. Tomēr, tā kā simptomi tika radīti kā aizsardzība pret prestiža un pašvērtības zudumu, pastāv bailes tos pazaudēt. Depresija ir kā nepatīkams, bet drošs pārklājs, kas pasargā cilvēku no tā, ka viņam jāsaskaras ar viņa dzīves uzdevumiem.
Luudzu PEEDEEJO TEIKUMU KAA SVARIIGAAKO