depresija ir smaga slimiba...
tam nav nekada sakara ko kurs iemacijies vai ne...

katram var uznakt grūtsirdiba, skumjas, slinkums... bet tā nav depresija

mazohists - kas nav iemaaciijies buut laimiigs?!

laimigs ir tas kuram ir laba veseliba un slikta atmiņa

Vislaik smaidīgi un laimīgi jau, manuprāt, tie, kuriem Dievs prātiņu nav īsti iedevis, kādi garīgi atpalikuši. Ir manīts, ka šādu vislaik pozitīvo domāšanu arī kāds mēdz mācīties.
Es saku, ka cilvēks emocionāla būtne. Jā, var mācīties paspēlēties vai pakontrolēt emocijas, bet izjūtu un sajūtu gamma jau visdažādākā.
Līdz depresijai labāk nenodzīvoties.

Melnie var uznākt katram, tas ir tikai normāli, bet tam nu gan nav nekāda sakara ar depresiju. Piekrītu Anksai, ka depresija ir smaga slimība, nevis dvēseles stāvoklis.

Anksunnamuna, nu gan labi izšāvi! --> 10:28

Reizēm man liekas gluži otrādi, ka cilvēks, kurš visu laiku ir laimīgs te un pie šiem apstākļiem... nav īsti riktīgs

laimīgs tas, kas ir jau dzimis
laimīgs, kas nav nomiris
laimīgs, kas no cietu punča
beidzot ārā izspiedis

muuslaikos depresiju sauc par vismazaako gruutsirdiibu,
Anka-
nebiju domaajusi diagnozi -depresija

baltaazirgaa-- jaa, apmeeram... ar cietu veederu daudz nepamiileesi

anka-- ja , par veselibu un sliktu atminju -- domaaju -ljoti shauram lokam piederiigi

ir arī taisnība, ka var tā nedaudz ’’kreizi’’-tīksmināties par to, cik man slikti. ak es nabadziņš, kā man neiet. un neko nedarīt lietas labā, kā tikai šitā penterēt. zinu, to, jo pati tāda. ņergāties un šnukstēt ir vieglāk nekā spurooties un cīnīties pretī apstākļiem. sava veida mazohisms-jā, kad sevis žēlošana aiziet jau pār mēru tālu.

pašai smieki par to nenāk, ja tā... no malas uz sevi paskaties, tādu šņukstošu un sevi žēlojošu?

untomēr tādi cilvēki ir . nesakiet, ka nepazīstat vismaz kādus pāris savu paziņu lokā, kas tikai šnukst un sūdzas- viss slikit, citi vainīgi, nekam nav jēgas... a paši tik velk savu dienas rutīnu...

Tātad viņiem tā patīk.

... ir ir taadi cilveeki..un no shejienes vienu zinu, kas zhelojas, tad shnuks-Desperados... visulaik ar kaut ko neapmierinaata, tad izlaiciigi, kaut kas apmierina, tad atkal nee... :D

vai ne beibiit, tāpec jau saku, ka zinu- kā tas ir . (no dziesmas vārdu neizmest)

Tie visu laiku šņukstošie pie sevis tā pieradina, ka viņos neviens vairs neklausās.. reizēm uz ielas ieraugot pāriet otrā pusē... un tā viņi riskē nesaņemt palīdzību arī tad, kad tā tiešām būs nepieciešama..

... briizhiem kaitina, taa niideshana un shuksteeshana... :D... vinji jau pat neaizdomajas, ka citiem ar savaa izdariibaa, kriit uz nerviem... :DDDD