1) Bija jautājums par cilvēka VĒRTĪBU, pat ne rīcības vērtību, kas nav viens un tas pats, nevis nosodījums vai spriedums.
2) Ja cilvēks ārda, tad viņu vada egoisms, dusmas, aizvainojums, lepnība nevis mīlestība - to parāda dzīve.
3) Šo emociju vadīti cilvēki nav spējīgi vai nevēlas paskatīties no cita redzes leņķa, pajautāt, vai saprot tāpat kā otrs - visam ir gatavi spriedumi/ visiem "birkas" uz pieres/ vadās tikai savu iegribu vadīti/ visu vislabāk zina, citos redz vienīgi pāridarītājus, lai gan agresija ir viņos pašos.
4) Taču vērtību saredzu tajā, ka viņi iemāca citiem izvērtēt katram savu negatīvo emociju spēku un spēju vai nu atbildēt ar to pašu, bēgt vai izkopt augstāku apziņas pakāpi un rīkoties daudz gudrāk, gaišāk - bez savtīguma.
0
0