Tikai nauda ir bauda :)

Bruuka... Un ko tad nabaga Darbs, kurš tos mīlētājus barot varētu? Piekabe pie jaunu cilvēku milestības, kurā rodas jauno cilvēku bērni un jauncilvēku vecāku parādi, infarkti un testamenti?

Ja mīlestība vislielākā vērtība, tai vajadzētu mazāko vērtību kompāniju, vai ne?

Daudzu, pavisam piezemētu un materiālu lietu trūkums spēj vienā rāvienā pazudināt šo trauslo vērtību bez vērtības
Tā kā nevajag censties vērtēt to, kas Tev būtībā nepieder... Ir -izbaudi.

Daļēji jau Tev taisnība, Matador! ... bet tikai daļēji...

Jada, nu tad vimsaz daļēji arī baudi, -- kaut pirms un pēc darba... brīvdienās, atvaļinājumos... Kā baudāmo hobiju...

Mariin, man ar daļēji nepietiek... ... man vajag visu vai neko...

Mīlestība kā Darbs, ko darba devējs apmaksā? Ja citādi, == nereāls ideālisms/sapnis bez skarbās ikdienas?

Tā skarbā ikdiena jau dod to skaisto buķeti!!!

salīdzināt wisko var. un kas tie sūda par seksuāliem piedzīvojumiem, ja pilnīgi un galīgi bez lamūra!

Jā, viss, kas mums ļoti svarīgs un dārgs, dārgi maksā un grūti nāk.
Tur arī ir tie ikdienas centieni, lai to visu noturētu un sargātu.

Vot, tagad beidzot visi šito izlasīs, sapratīs un zinās.

Dzīvot tikai ar mīlestību... jo bez tā nav vērts dzīvot vispār... Bet seksuālie piedzīvojumi ir kaut kas cits, ja nav saistīts ar mīļoto cilvēku... to nevajag šalīdzīnat... tas ir pavisam kauk kas cits... !!!

bruuka... pēc Tevis teiktā sanāk, ka vienas mokas.

alana | 01.07.2011. - 10:12:16
Grozi kā gribi, bet "s milim raij v šalaše" realitātē ilgi nesanāk
Tā kā uz tīras ļubestības tālu neaizbrauksi, vismaz ilgtermiņā noteikti...

tik-tak, man kā <omķenei>dzīvē ir bijis viss kaut kas, romānus varētu rakstīt.
Un sāku jau atskatīties atpakaļ un novērtēt.
Tad nu varu teikt, ka tās nebija kā reizi mokas, bet vislabākais, kas ir bijis.
Nedz bērnība, nedz trakotā jaunība ar draugiem un tusiņiem, bet tieši šis dzīves periods.
|Neskatoties uz sava veida grūtībām..., bet to pārvarēšanai tiek arī dots mums liels spēks un enerģija.
Un ne jau viss, kas nāk viegli un pats no sevis, ir interesanti priekš mums.Vai tā nav?

Kā man teica viens paziņa, labāk piedzīvot šīs jūtas kaut varbūt ar ne visai veiksmīgu un laimīgu iznākumu, nekā nepiedzīvot to nekad.

vēl cerības nav atmestas, šito te visu reiz piedzīvot.

Pasife-paziņa labi pateica.
Desperados- dzīve štuka neparedzama! Nekad nevar zināt aiz kura stūra tevi sagaida blieziens!

Mazliet juutos paarsteigta, ka Bruuka tikai tagad (par to, ko raksta topikaa) ir sapratusi, bet tas priecee labaak veelaak nekaa nekad

bruuka iemīlējusies?