it kā jau tie paši te esam, kas esam. tomēr ikdienas spiedošās nopietnības kurpes lielākai daļai no mums uz vakaru laikam gribas novilkt. un arī uz otra basajām pēdām ar pirkstu nerādīt..

Ubīt, pardon, pārpratu -Tu teici - vīrs ... aizmaldījies jau sen. Vai arī esmu aizmaldījusies es... Kas to lai tagad zin, tas bija tik sen jau

Jaa, taa nu mees maldamies pa to dziiviiti...

30.06.2011. - 19:16:03

Anksunnamuna... "1... švaki mednieki..jau 1x pasaki nē ... " Nu-nu, cik viss (?) vienkārši. Ir tādas būtnes, kuras ne(paš)kritiski iedomājas, ka iekārojams medījums, -- uz medīšanu uzprasās. Faktiski mednieks meklē īstu medījumu, bet šim pa priekšu mulāžas maisās -- nu neder: ne visiem (kopā) un nevienam (individuāli)... Ja noskaņojums draisks, mednieks var uzjautāt: gribi medīties... Medījums uzreiz: ahā, šim mani vajag?! A man maza vara, -- pateikšu un pasaku nē! Medījums apmierināts, un nepamana, ka neviens viņu netaisās medīt... un mednieks iet medījumu meklēt tur, kur tādas mulāžas nemaisās... Mulāžai paliek iespēja pašapmierināties: "nu ka ne ne..iet talak... tur kur tulit ir... jā... "

"es nemaz nerunaju par kartigu cinju... " Pacensties -- bet ne vairāk kā pacensties: zondēt/pataustīties -- var vienīgi par kādu sākuma ieinteresētību, uzmanības pievēršanu. Kad pamatinformācija noskaidrota, bet nekāda iekāriena abās pusēs, tad vēl cīnīties?

Folklora: "Datīvs: kam? Akuzatīvs: priekš kam?!"

mariins... ir jau labi...
ak ja atcerejos, ka vecos laikos dāmas par veci cinijas caur partijas komitejam... un kolhoza priekšēdētājiem
ta man ir stastitc..no vestures..
ka tagad lai cinas????ja kas...

Piekrītu Mariins4x4 folklorai - "priekš kam?"

jā, anks, tā gan bija. un arodbiedrība arī.. tas ir piedzīvots.

Anksunnamuna... Ja mīlā/mīlestībā par to otru jācīnās, rodas/vislabāk izdodas vienīgi dramatiskas un traģiskas mākslas -- dzeja, literatūra, tēlniecība akmeņos un bronzās: aizraujoša jau cīņa, bet mīlestība visbiežāk tik vien kā vienrokas zāģis... fuksītis, -- tam otram neko zāgāt nevajag: tas otrs varbūt gaida kādu, kas jau gatavu malku 1 pats klāt pienesīs...
Tādos kautiņos iegūst vienīgi tas, kurš mēģina cīnīties -- it kā par to otro, toties rezultātā -- sev bieži par brīnumu/pārsteigumu -- ir vinnējis citu sevi: labāku, gudrāku, saprotošāku... Tam/tai, ko esi gribējis iekarot, tas nav bijis vajadzīgs: labākajā gadījumā tā otra ieguvusi kaut ko labāku par šo cīkstoni, -- to labāko gadījumu gan nav daudz...

Pēc tādiem kariem... reizēm arī mazjēdzīgās/vienpusīgās attiecībās ir izaudzis/izkarots interesants piemineklis nebijušām attiecībām šodien, un varbūt lieliskām rīt, -- toties bez publiskiem pieminekļiem... varbūt ar intīmiem bērniem...

Ko Tu, mariin, gribi teikt... ļaut kādam uz mana rēķina kļūt labākam priekš citas!?

mariins..cinja ari var būt dažāda..
un dažadas varbut tās izpausmes... kaut ko tad mēs te īsti gribam saukt par cinju???

Nu kuram viirietim patiks, ja cilpu met kaklaa... biezzi taadu ciinnu kaa reiz uztver kaa cilpu.

Drusku jocīgi ir uzskatīt vīrieti par kādu kaujās izcīnāmu trofeju... tas attiecas arī pretēji - uz sievietēm. Ja vecis skaidri pasaka - NĒ, tad lieto jel kurus līdzekļus, NĒ paliek NĒ.
Ja izdodas panākt JĀ pirms NĒ, tad tas nav militārs bet iluzionistisks pasākums

Jada, -- vai ir iespēja neļaut, -- ja tas kāds uz Tevi tā nepavelkas kā Tu uz viņu? Jā, var censties neļaut, bet vai sanāks kaut kas vairāk par mopsi uz siena kaudzes? Patte neēdīsi, citai neļausi?

Spare1... :) Un kādēļ folklōrās ir vienīgi princeses uz zirņa? Agrāk tā bija, -- protams, nu jau arī prinči sāk (mēģināt) uz zirņiem iekārtoties ... ik pa laikam... :)

Ube, ne jau tikai kaklos tās cilpas met... i ap zeltnesi -- laulībsriņķis jau ar ... tik zelta cilpa vien... Un ap citiem orgāniem arī (cilpas met) ...

Mariins
Ap kuriem<citiem>?

esmu pret vardarbiibu

Visi tik gudri ka nav ko irst pasūtīt.Pusei no vissiem gudreļiem jau ntos gadus nav nekādu kur nu vēl patstāvīgu attiecību.Bet muld.

Dormeo, kur Tu tik zinoss? Ar lupu visu dziives izpeeti??

vnk vairs necīnamies ir labi nav ari labi
nav ko saspringt..