"Ja gribi mieru, tad gatavojies karam."
Karā vienmēr tiek ierauti arī tādi, kuri negrib karot.Brālis pret brāli, ģimene pret ģimeni, un draugs pret draugu. Tā parast tad notiek.
Un, ja karā kāds tiek ierauts pret savu gribu, tas nozīmē - nav arī ideālu par kuriem cīnīties, saproti, ka to dari negribot, ka esi paredzēts tikai kā lieta augstāku spēku rokās un beigās ir pilnīgi vienalga uz kura cinīša savu galvu atstāt.
Tātad jākaro ir karavīriem - tiem kuriem karot ir aicinājums, kuri dienestu ir izvēlējušies par profesiju un kuri prot rīkoties ar attiecīgajam laikam piemērotiem ieročiem.
Vienīgais izņēmums laikam ir tikai karš par mantu, mantojumiem un tituliem.
Bet ja par mīlestību - ja mīl, tad ieroči nav vajadzīgi. Tiklīdz sāk pielietot ieročus, tas nozīmē sākas manipulācijas, kas reti kad paliek nemanītas. Kādu laiku varbūt tas darbojas, Bet tomēr tas jau ir mīlestības beigu sākums.
Un man liekas - to izteiku "Savu laimi uz cita nelaimes celt" - tā uzmanīgi vajadzētu lietot un tikai par sevi vajadzētu to teikt. Jo otra ādā NEVIENS nevar ielīst. Katram sava laimes un nelaimes izpratne.
Ja kādam liekas, ka kāds tā viņa izpratnē dara - esam taču civilizēti ļaudis un visu var izrunāt aci pret aci.
Neticu, ka kāds tīši otram gribētu pāri darīt.