mariin, kādam jau ’’pavilkās’’ uz mani, tāpēc uzsāku diskusiju, bet te dāmas visu apgrieza otrādi ... un Tu ’’pavilkies’’ šām līdzi!!!

Jada, ar šām man kopīgs vienīgi portāls kā izklaides vieta, -- improvizēju cilpodams, lai garlaicīgi nebūtu... Sadali tās apgriezējas frakcijās, lai rīko vēlēšanas: neļauj visam baram mesties tikai sev virsū...

Mariin, vēl neviens un neviena man virsū neuzmetās... ļāvu visam iet savu gaitu... lai notiek dabiskā atlase...

Nu re, -- arī es nevienai te līdzi nevilkos...

labi, Mariin, pierunāji... Tu biji pats par sevi...

re, kā šoreiz nesanāca!

Nu kam gan sanāk vienmēr, -- nav jau nekā absolūti laba... nav... Ehh...

Par visiem ieročiem, kas labi mīlā un karā... Kaut kur esencei tuvs grieķu mīts par Trojas karu... arī ar amerfilmu "Troja"... Nepietika ar sagrautu pilsētu un karavīrlīķu tūkstošiem 1 zagtas brūtes dēļ(i) karošanas iemeslam... tak vēl nokapāto naidnieku vajadzēja aiz kaŗa ratiem pa zemi pavazāt... ar nāvi un nonāvēšanu vien par maz bija...

nesanāca gan

Vot paskaidrojiet man-kas ir mīlestība?
/ļuba tipa//

Tu domā, pret sievieti?

milestiba ir tad, kad jūties laimigs no tā, ka otrs ir laimigs

Anks- tad jau sanāk, ka mīlu ļoti daudzus/as!?

Pareizi, A-numa, bet karojot nav laimiigs neviens... znaccit nav tur loves, tik ciinna ar egoismu...

tik-tak | 01.07.2011. - 09:23:35

Tu domā, pret sievieti?


Nē.Pēc definījas lūdzu;))


/runa iet par vārdu kā tādu/

kad divi ir kā viens. Viens bez otra... nu tā nepilnīgi jūtas.

Ja jau sācies karš, kāda tur vairs mīlestība. Tad katram savs EGO tuvāks, ja grib izglābties.Vēl var mēģināt arī paglābt savā pusē karojošos... ja vien tādi vēl ir.
Karam ir savi nosacījumi - tas ir jāpiesaka, skaidri un gaiši jāpasaka iemesls - KĀPĒC. Arī attiecībās.
Bet, ja tas netiek darīts, tad tā ir gļēvulība un nodevība - uzsākt karu otrai pusei nezinot PAR KO.
Tad tas nav karš, bet medības, kur viena puse jau ir paredzēts iznīcībai. Tas ir tikai laika jautājums.
Un, ja tā, tad jo ātrāk, jo labāk. Jo pēc tam iestāsies miers, un atlikušie būs laimīgi.

Es to, satan, saprotu kā labā, skaistā, gaišā vairošanu, radīšanu... viennozīmīgi tā ir došana, cieņa, otra pieņemšana... mātes mīlestībā uz bērnu tas nesavtīgums dabiski sanāk vislabāk, uz citiem - jau krietni sarežģītāk, jo tas prasa atteikties no sava egoisma, otra likšanas savā rāmī...
dīvē jau to sanāk darīt katram atkarībā no apziņas attīstības pakāpes - citam tā robežojas tikai ar kaisli, citam mēdz pakāpties līdz nabai, citam augstāk... bet ne velti sirds ir pa vidu starp smadzenēm un gurniem...

Inkkoginitoo.

japameklē kāds zaķis, ar ko pakarot šovakar!

inkognitoo, labi pateici domu.
bet traxis-pirdiens atkal tikai vienu un to pašu maļ...