kaadreiz arii ljurinaajaas smukaak diskusijaas ,tagad- slinki ,vai paargudri ,vai aizbaazh muti

kādreiz asums rodas no tā, ka kaut ko padzēš, kaut ko atstāj, lai "acēs iedurās"

Cik var ķerpīt.. Varu pateikt, kas BŪTU noticis.. kāds personāžs, par kuru neviens pat nenojauš, tā itkā smalki ņemtu un pa lIciņam, tā smalki, smalki, iezāģētu, iezāģētu... iezāģētu, iezāģētu... Tā, itkā nekas, itkā neko, nu, tipa, paskatieties anekdotēs, paskatieties, tur, bet man lūk tā nav/ir, nu, utt.

Man nekas nebūtu pretī, jo tas var būt arī jautri, bet tās domas ir ļaunas (skan vecmodīgi un patupi, bet slinkums epitetus piemeklēt), un rodas jautājums- vai man tas ir jāpacieš? kādēļ? Da labāk lai uz mani visa "tauta" apbižojas līdz pat administrācijai, nekā, ka es paciešu tādu zāģēšanu.

viuk, kur problēma? Ja uz tevi tas neattiecas, ko tad ņem tik personīgi? Un , ja attiektos, tad ar varētu atrast, par ko padomāt.
Epiteti? Katram savi. Dažādi. Nu un visas anekdotes tāpat kā sižeti, arī tevis ieteiktais, rodas no dzīves.
izlasīju gan anekdoti, gan tavu klipu apskatījos, arī citi. Neieteiktu - neviens to nepamanītu. Take it easy!

mīļie, un kur tad tā mīlestība?

Par to jau stāsts - katram savas asociācijas, savs toņa saklausījums, emocijas, aizvainojums vietā un nevietā katram sevis radīts

Nu nazinu, problēmu neredzu, aizvainojumu nejūtu ( neesmu pasaules nagla, bet šoreizīt kaut kur iekšā jūtu, ka varētu būt bijusi doma arī par mani), ceru, kas diskusija no tā neieskāba, bet vienkārši sanāca miegs.

Tie, kas palikuši augšā, nu, izturīgākie, varētu ķerties klāt un sākt runāt par mīlestību?

Manuprāt, mīlestība nav kontrolējama, tas, ko varam kontrolēt, tā jau ir māka sadzīvot. Vislabāk, ja tāda māka nav vajadzīga- vienkārši ņem un dzīvo. Traucēklis ir brīvais laiks, no tā jau arī rodas tās pavasarīgās domas, senos laikos, kad bija kopējas izdzīvošanas problēmas, ģimenes bija kā "saimes", kur saites bija ciešākas, tās tika ar ikdienu stiprinātas.

man domāt, no mīlestibas varbūt izriet vēlme kontrolēt to sadzīvošanu.. ja nav mīlestības, nu tad nospļaujas un iet katrs uz savu pusi.

Mīlestība = kontrole?

lasi plašāk. vēlme salāgoties un sadzīvot rodas no mīlestības. vēlme kontrolēt sevi, lai veidotu attiecības.

Domāju, ka tomēr ne.

man autoritāte šitai jomā ir krots4 ... kā šamais teiks, tā būs...

teiks, ka jābučo lūpiņas - bučosim...
teiks, ka nav jābučo - nebučosim...

jābalso

Tāda vēlme, lai arī varbūt no sirds un no mīlestības, kā Tu saki, bet... tomēr tikai tāda pietēlošana. Sevis par labāku paspēlēšana. Un brīdī, kad aktiermāksla apsīkst, tad sāk otram to pārmest. Paša vajadzību pietēlot... Itkā tas otrs kaut ko tādu būtu gribējis vai prasījis. Nu kaut kā tā.

ne jau ne. ir paradumi, kas brīvi kopjami, tikai vienai dzīvojot. laiki, kas jāsaskaņo, ar kādu kopā esot. daudz parastu ikdienišķu lietu - TV programma, ja viens televizors, mūzika, kura skan dzīvoklī, cita, nekā man patīk un citā skaļumā. sāls ēdienā, ko, piemēram, es gandrīz nemaz nelietoju. ne jau tēlošana vai izlikšanās, bet visādi sīkumi, ko jāiemācās pamanīt un atcerēties. viss ir sarunājams, tikai jābūt šai vēlmei sarunāt.

Visādi sīkumi. Bet tas tak nāk tik dabiski un forši, ka par to pat galvu lauzīt nav vērts.

protams, sakostiem zobiem ēst mīļotā sasālītās vakarinās un klusēt. vai tomēr piepūlēties un izdomāt, kā pateikt, lai nedomā, ka es negribu, ka viņš gatavo, bet ir tikai viens sīkums - tā sāls... iemīlējies cilvēks ir ne tikai gaišāks, bet arī vārīgāks un ievainojamāks. un abiem ar to jārēķinās.
bet Tu jau vienmēr labāk zini..
arlabunakti. ies klepot gultā..

Tad jau katrs, kurš nedomā tā kā Tu vienmēr labāk zin..
Te par mīlestību. Nevis par labāk vai pareizāk.

... nu i pierakstījuši!... baigais ļeņinC to visu izlasīt...