vispār nemēdzu atriebties ,es pēc dabas labdabīga ,bet kaut kas zemapziņā nosēžas ,par to pati brīnos
ātri piedodu ,bet neaizmirstu ,laikam tā varētu teikt (pašai šķiet ,ka viss aizmirsies) , jo pie izdevības mēdzu vainīgajam veltīt pa zobgalīgai piezīmei

Desp, ja nu vienīgi, ja pats(i) uzprasās... Tad var atcerēties arī it kā sīkumus un iebāzt nāsī

man atkalinjaas ir taa-- es zinu ,ka Tas ,VAI tAA man ir ko sliktu nodariijis ,bet neatceros detaljas, un gruuti iebaazt naasiis ,kaadreiz domaaju ,jaapieraksta ,lai ir slikto darbu saraksts...

’’ atriebība ir ēdiens, kas vislabāk garšo atdzisis’’ šķiet, ka ’’Krusttēvā’’ bija šāda laba doma
es arī neiespringstu, bet mierīgi pagriežu apvainotājam muguru, agri vai vēlu viss dzīvē atnāk atpakaļ. labie darbi nepaliek nesodīti

Vai Jums tā negadās? Man diezgan regulāri ir bijuši gadījumi, kad kaut ko labu par cilvēku pasaku, paslavēju... un tad pēkšņi tieši tas cilvēks uzliek kādu "pļeku" vai izdara ko negaidītu sliktā nozīmē. Nu jau sāku piedomāt, pirms kādu slavēt...

Man nav gadījies nekad, ka būtu jāriebj par konkrētu apzinātu pāridarījumu man. Ja būtu, tad riebtu. Bet tā - parasti kāds iebrauc auzās prātiņa nepietiekamības dēļ un viss. Ko tur riebt??? Drīzāk - žēlot vajag! Daudz vairāk ir cilvēku, kuri sakrīt uz nerva ar saviem uzskatiem un attieksmi (piemēram - pret laulību, seksu vai vienkārši pret pretējo dzimumu), un kur personisku attiecību vispār nav... Tad nu gan smadzenes skaloju pa pilnai programmai un bez žēlastības... Audzinu.

es esmu atriebīgs... jā... vienīgi at-riebīgs, nevis tikai riebīgs bez at- ... faktiski es tā sevi arī reālajā pozicionēju : sliktu nevienam nevēlu un nedaru, bet neatļaušu arī sev un citiem virsū d..st

nu, nu... jau...

Es kā sevi mīlošs cilvēks,šādu principu nepiekopju,sevišķi,ja iniciātors neesmu es. Kā saka,"za čto barolsja,na to i naporolsja"...

Man ir bijis gan tā, kan šitā. Neesmu līdz šim nožēlojusi gan to, ka atdarīju, gan tās reizes, kad stāvēju tam pāri. Tik viennozīmīgi, ka balts un melns, man nesanāk...

a grūti ir neatriebties...

Politika! Neviens nesam atriebīgs-jo ļaujam sev kramēt 200 m sūdu čupu uz galvas .

pieturos pie principa- zeme ir apaļa, tad kamdēļ skriet pakaļ- pats atnāx... :))

man nekad nav bijis jāatriebjas. jau no agras jaunības ievēroju, ka atriebties nav vajadzības. un nevēlēt neko. viss notiek pats.
bet micei gan taisnība. ja kādu publiski un no visas sirds pagodini, tad ir ļoti liela iespēja, ka drīz vien tieši šī persona uzliks tev "pļeku". tieši tā..

Laikam jau jāpaskatās kas ir sitējs-vai vērts griezt to otru vaigu-gadās jau tas sitējs pats pasists uz augšu ar redzamām slimības iezīmēm. Tad jau tikia pasmaidi un paskaties cirku tālāk ar viena klauna izrādi... man nekad nav nācies atriebties un ceru, ka līdz tam nenonākšu-nav bijis vajadzības -laiks visgodīgākais kritiķis:))

nu, paretam, kad kādi sūdi sanākuši, saku "es jau tā domāju, ka tā būs, tikai nekā neteicu!".
un ja man saka, nafig neteici, atbildu: "nahren man ko teikt, jūs tik vai tā ne huja neklausaties, ko saku!".

Jo projām uzskatu,ka atriebība ir mīkstpēdiņu ierocis.

Netriebjos. Kā daudzi te rakstīja viss pats notiek, protams pēc kāda laika. Bet man paveicies, nav jau bijuši tādi gadījumi, kad kāds būtu ļoti apbižojis. Vienīgi, kad pirs 3 gadiem no darba "izēda" viena dāma, bet tas man tikai par labu nāca, jo dabūju daudz labāku darbu. Viss, kas notiek, uz labu, arī pāridarījumi.

Mani uzmanīgu dara tās neiztrūkstošās piebildes, ka "viss notiek pats". Lai zinātu, ka "notiek", tomēr taču jāatceras, jāgaida, jāalkst un ar gandarījumu jāsecina- re, notika... Vai šī nav atriebība vēl lielākā, tikai maskētā veidā? Tāda uz ārpusi pieklājīga? Tāda, kas grauž un urda? Jo, ja reiz nevēli pāridarītājam sodu, tad vnk ņem un izmet no galvas un par to nedomā. Un, ja nu ar viņu, to kādreizējo pāridarītāju, pēc laika kas notiek, Tu jau loģiski esi aizmirsis, un nekādā veidā ar sevi to nesaisti...

Kļūdos?

..un ... pie kaadiem paari daiijumiem prasaas atriebiiba... un, kad taa saakas..?-ar domaam, veeleejumiem, izteikumiem,vai atriebiigas riiciibas ?... un nestaastiet,ka kaut ko var izmest no galvas, to vienkaarshi var nolikt kaadaa stuuriitii un neaiztikt-lai snauzh mieraa...