nu zaļš ir arī skaļš un vecumā vecs un kluss.

> pressumita - nu zaļš ir arī skaļš
a ja nu Tev tā tikai šķiet tādēļ, ka klusos zaļos nedzirdi?

Dažiem pat līdz vecumdienām tā interese nepienāk jo griba svu nevainību ainest tai saulē līdzi...     

nu, tas pavisam seksopataloģisks gadījums.

Visu muuzhu - viennoziimiigi!!!

Nu gan jautājums! Kamēr elpu velk, tikmēr cilvēks ir cilvēks. Un kamēr cilvēks ir cilvēks, viņam ir interese par otru cilvēku. Vismaz man tā ir.

ljoti smags jautaajums -- domaajams, ka atshkjiriigi

Kas nu tas par TIK muļķīgu jautājienu !!?Viennozīmīgi, kamēr vien dzīvo ! Mīlestībai nav vecuma cenza .

Oponēšu atkal desiree:)

Kamēr cilvēks ir cilvēks-viņam jābūt interesei kā tādai.
Un vispār!
Pat cūkai interesē kuilis(kamēr tas nav kastrēts :) :):P

Vecumam nav nozīmes.Kamēr sievietei interesē vīrietis un otrādi, viss notiek, cilvēks nejūtas vecs.

Gribētos piekrist smaidinam555
Ir jau kam ap 30 ir zudusi interese ne tikai par pretējo dzimumu, bet visticamāk par dzīvi kopumā. Vienkārši eksistē. Nu - cik ilgi ir interese nemācēšu teikt. Man vēl ir un par mani arī ir Cik ilgi - laiks rādīs.

Man patīk kā man atbildēja viena meitene uz maniem iebildumiem, par mīlestību... īsāk, viņa man atbildēja, runājot par sevi - man ir 50gadīgas mīlestība... - un ziniet, man tas izraisija cieņu un pārdomas... laikam jau nav robežās, ja cilvēks nav samaitāts...

skatos, esmu jau izplatījis. šodien atbildēšu kā Bernards Šō 90 gadu vecumā - to jums jājautā kādam VĒL vecākam!

Diez vai robežas ir vecumā/vecumos, bet gan uztverē -- prātos un emociju spējās/izkoptibā...
Vecums ietekmē vienīgi galas paskatu, bet te ne jau par pavārmākslu.

vecs sakārnis skatās uz jaunu skuķi un iedomājas sevi nu baigi jau emocionāli izkoptu. Pa to laiku skuķis uzmet aci un nodomā-veca gaļa ir un paliek veca gaļa.

Nu bet tā jau arī ir kā mariins4x4 saka.Ne jau gadu skaitam ir kāda nozīme. Nozīme ir katra cilvēka iekšējai pasaulei, dzīves uztverei, emocionalitātei... Cits vai cita 70 gados būs jaunāki savā dzīves uztverē un attiecīgi rīcība kā dažs labs 25 gados. Pati emu redzējusi jauniešus, kuriem viss ir po... Viņi ir kā vecīši. Un otrādi, 73 gadīga kundze tā novada svētku vakaru, ar tādu humoru un ar tādām dzirkstīm acīs, ka jaunieši viņu varēja tikai apskaust un censties līdzināties. Tā kā katrs esam citādāks, un tāda arī attiecīgi ir mūsu attieksme un interese citam par citu.

Par emocionālo stāvokli <desiree> piekrītu, bet nav mazsvarīgs arī ķermeņa stāvoklis.

Visskumjāk ir skatīties, ka izliekas jaunavīga vai jauneklīgs, bet locītavu deformācijas ir acīmredzamas. To noslēpj ar visvisādiem paltrakiem.
Reizēm ar šausmām skatos, ko plastikas ķirurgi ir saveidojuši, tak tā ir tikai fasāde, bet cilvēks ir cerējis, ka vecuma defektus varēs apslēpt.
Neko darīt - visam savs laiks, tik reālos gaduskaitļos to izmērīt nevar.
Ir sievietes, kam 45 gados pamatīgas grumbas, ko pat botulīns neglābj, un arī tādas, kam pāri 50, bet sejā grumbas niecīgas, bez jelkādas mediķu iejaukšnās.
To sauc par iedzimtību, jeb moderni izsakoties - ģenētiku.
Ja kād(a)s oponēs man, ka vīrieši ir vēl sliktāk skatāmi - uzreiz piekritīšu, tikai
"Ja vīrs ir uz pus tik smuks ka vells, tad labs diezgan"... tā latviešu pateiciens skan(rakstās) :>)

Kad paiet daudzi kopā nodzivoti gadi... mīlestībai ar seksu nav absolūti nekāda sakara.
Tu sen jau mīli to cilvēku tikai tāpēc, ka viņs ir tavs draugs, tavs tuvākais, tava miera osta un tā varētu turpināt.

Un nedod Dievs, piedzivot to dienu, kad viņš aiziet tai saulē...
Tikai tad pa īstam saproti, ka nekas un nekādi seksi nevar aizstāt to, ka nav vairs nav sasniedzams... to tavu, vienīgo cilvēku... tavu draugu.
Uzsvaru lieku uz vārda-draugu!

LZ7, -- tieši šī, Tevis minētā, attieksme, laikam jau vissimpatiskākā...

Lai nonāktu pie tā, ko uzrajstiju, ir jāzaudē...
Tad viss nostājas savās vietās...
Un daudz ko saprotam pavisam citādāk, kā līdz tam brīdim.
Un tad tālākā dzive un attiecības (ar laiku) ar kādi tiek veidotas laikam jau uz pavisam citiem principiem kā pirms tam..